Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir ierosinājusi krimināllietu pret Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Hāgā prokuroru un tiesnešiem, kuri piektdien paziņoja par lēmumu saukt Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu pie atbildības par Ukrainas bērnu deportāciju, vēsta raidsabiedrība BBC.
SKT piektdien, 17. martā, paziņoja par Krievijas prezidenta Putina un Krievijas bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta ordera izdošanu saistībā ar ukraiņu bērnu deportācijām pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Krievija neatzīst SKT jurisdikciju, tomēr jau piektdien Izmeklēšanas komitejas priekšnieks Aleksandrs Bastrikins rosināja veikt pārbaudi par Hāgas tiesas lēmumu, ko Kremlī uzskata par neleģitīmu.
Pirmdien komiteja informē, ka pret SKT amatpersonām jau ir ierosināta krimināllieta.
"Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietu pret Starptautiskās Krimināltiesas prokuroru Karimu Ahmadu Hanu, Starptautiskās Krimināltiesas tiesnešiem Tomoko Akani, Rozario Salvatori Aitalu un Sergio Gerardo Ugaldi," teikts paziņojumā.
Izmeklēšanas Komiteja apgalvo, ka prezidenta Putina un bērnu ombudes Marijas Ļvovas-Belovas tiesiskā vajāšana ir "acīmredzami nelikumīga", jo saukšanai pie kriminālatbildības neesot nekāda pamata.
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs iepriekš SKT piedraudēja ar raķešu triecienu.
Rietumu valstis un Ukraina ir apsveikušas SKT lēmumu. Arī ASV, kas neatzīst SKT jurisdikciju, lēmumu nosauca par pareizu. Krievija nav SKT dalībvalsts. Aizturēt Putinu būtu iespējams, tikai tad, ja viņš ierastos kādā no valstīm, kuras sadarbojas ar SKT.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
