Delfi foto misc. - 56021
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Zinātnieki, kas konsultē Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) par temperatūras svārstībām, nākuši klajā ar jaunu ziņojumu. Tas ir svarīgs kopsavilkums, ko veido seši pētījumi, kas veikti pēdējo piecu gadu laikā, ziņo raidsabiedrība BBC.

Ziņojumā skaidrots, ka tīru enerģiju un un tehnoloģijas var izmantot, lai izvairītos no pieaugošās klimata katastrofas. Eksperti tikās Šveicē, lai vienotos par saviem atklājumiem. Klimata eksperti arī uzsvēra, ka, visticamāk, mēs nesasniegsim galveno globālās temperatūras mērķi, kas ir nepārsniegt sasilšanas temperatūru – 1,5 grādus pēc Celsija. Ziņojumā paskaidrots, kā strauja fosilā kurināmā daudzuma samazināšana var novērst klimata pārmaiņu smagākās sekas.

Kā skaidro Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, jaunais ziņojums ir kā "cilvēces izdzīvošanas ceļvedis".

Visām valstīm nepieciešams nākt klajā ar saviem plāniem, lai samazinātu emisijas līdz nullei. Paredzēts, ka šie mērķi samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas silda planētas atmosfēru, skaidroja ģenerālsekretārs. Viņš arī uzsvēra, ka šis mērķis būtu jāsasniedz līdz 2040. gadam. Tomēr vairākas valstis, piemēram, Ķīna un Indija, paziņojušas, ka neto nulles plānus sasniegs ap 2050. gadu.

"Ļoti strauji samazinās iespēja nodrošināt apdzīvojamu un ilgtspējīgu nākotni mums visiem," skaidrots ekspertu ziņojumā.

Valstu amatpersonas iepriekš bija vienojušās par rīcības plānu, lai temperatūras kāpums nepārsniegtu 1,5 grādus pēc Celsija. Tomēr pasaulē jau temperatūra ir paaugstinājusies līdz 1,1 grādam pēc Celsija. Eksperti prognozē, ka jau līdz 2030. gadam globālā temperatūra varētu sasniegt 1, 5 grādus pēc Celsija.

Lielbritānijas valdība komentēja, ka šis ekspertu ziņojums skaidri norāda valstu nepieciešamību "tiekties pēc daudz ambiciozākām klimata saistībām". Tas jādara jau pirms novembrī gaidāmā ANO klimata samita COP28. "Ja skatās uz valstu neto emisiju samazināšanu līdz nullei, tad Lielbritānija tajā ir līdere, bet mums ir jāiet tālāk un ātrāk," uzsvēra preses pārstāvis.

Eksperti paredz, ka klimata pārmaiņas vissmagāk skars tieši mazās salas Klusajā okeānā. "Kamēr mūsu cilvēkus izliek no viņu mājām un klimata saistības netiek pildītas, fosilā kurināmā ražošanas nozare bauda vairāku miljardu eiro peļņu. Šādai bezdarbībai nav attaisnojumu," komentēja Mazo salu valstu alianses priekšsēdētājs Paolelei Luteru.

Par ziņojumu no Starpvaldību Klimata pārmaiņu paneļa (IPCC), kas ir ANO padomnieks jautājumos par pieaugošajām temperatūrām, vienojušās ir visas iesaistītās valstis. Viņu jaunais pētījums vērsts uz klimata pārmaiņu cēloņiem, ietekmi un risinājumiem, kas publicēti kopš 2018. gada. Pētījumā izcelta klimata pārmaiņu šī brīža ietekme uz pasauli un izklāstīts, kā šī ietekme pasliktināsies.

CO2 koncentrācijai atmosfērā ir pēdējo divu miljonu gadu augstākie rādītāji. Šobrīd pasaule ir siltāka nekā jebkurā laika posmā pēdējo 125 000 gadu laikā. Ja situācija nemainīsies, tad tuvāko desmit gadu laikā, šie rādītāji tikai palielināsies.

"Ja mēs mērķējam uz 1,5 grādiem pēc Celsija, bet sasniedzam 1,6, tas tik un tā ir daudz labāk, nekā apgalvot, ka ir par vēlu, esam nolemti un es necentīšos. Es uzskatu, ka šis ziņojums skaidri attēlo, ko varētu iegūt, ja cenšas," sarunā ar BBC skaidroja viena no ziņojuma autorēm doktore Friederike Otto.

Prognozētās CO2 emisijas no esošās fosilā kurināmā infrastruktūras, piemēram, naftas urbumiem un gāzes cauruļvadiem, apdraudētu atlikušā oglekļa daudzuma, ko vēl var izmantot, lai noturētos zem šīs temperatūras, skaidrots ziņojumā.

Lai gan zinātnieki konkrēti nepieminēja jaunus projektus, piemēram, ASV apstiprināto "Willow" projektu vai Lielbritānijas ogļraktuves, viņiem ir šaubas par to ietekmi klimata jautājumos.

Dokumentā arī skaidrots, ka 1,5 grādu pārsniegšana neizraisīs pasaules galu, tā kā tas var būt tikai "īslaicīgs pārsniegums".

Ziņojuma autori apgalvo, ka viņi ir optimistiski noskaņoti, jo lielas pārmaiņas var panākt strauji. Kā piemēru, minot cenu kritumu saules un vēja enerģijai. Eksperti norāda, ka pārmaiņas uzturā, pārtikas atkritumos un pārejā uz transportu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni var samazināt emisijas līmeņus daudzās nozarēs. Tomēr ziņojumā norādīts, ka lai visu to paveiktu, būs nepieciešams izmantot plaša līmeņa tehnoloģijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!