Krievijas baznīca ir līdzatbildīga kara noziegumos Ukrainā, paziņo Konstantinopoles patriarhs  (17)

"Krievijā baznīca un valsts vadība ir līdzdalībnieki agresijas noziegumu pastrādāšanā un ir līdzatbildīgi par tādiem noziegumiem kā šokējošā ukraiņu bērnu nolaupīšana," patriarhs paziņoja trešdien Seimā notiekošajā konferencē par starpkultūru un reliģiju dialogu.

"Viņi ir izraisījuši milzu ciešanas ne tikai Ukrainas tautai, bet arī Krievijas iedzīvotājiem, kuru vidū ir vairāk nekā 100 000 upuru, un ir atbildīgi par baisām zvērībām," sacīja Bartolomejs I.

Viņš norādīja, ka jau cara laikos Krievijas politiskā vara centās izmantot reliģiju savu mērķu sasniegšanai, un arī tagad tas tiek darīts, Kremļa režīmam virzot "krievu pasaules" ideoloģiju.

"Īpaši nozīmīgs šajā aspektā ir panslāvisms, ideoloģija, kas noteic, ka visiem slāviem ir jāapvienojas zem Maskavas, tā ir dziļi rasistiska 19. gadsimta ideoloģija, kas savu reliģisko izpausmi guva etnofiletismā, kuru Konstantinopole kā ķecerību nosodīja 1872. gadā," klāstīja patriarhs.

Karš Ukrainā ir parādījis, ka ekonomikas un politiskai vienotībai līdzās svarīga ir arī garīgā vienotība, secināja Konstantinopoles baznīcas galva.

"Kā jūs visi zināt, pēc Aukstā kara beigām visi mūri sagruva. Pazuda robežas, paātrinājās cilvēku un preču kustība," viņš sacīja, atzīstot, ka tāda vienotība "bija izteikti materiāla, tajā dominēja tehnoloģiskie un ekonomiskie faktori. Vienlaikus parādījās vispārcilvēcīgas, globālas problēmas, tās saasinājās: klimata krīze, finanšu krīze, veselības aprūpes krīze pandēmijas laikā, enerģētikas krīze. Tas viss kļuva par globāliem izaicinājumiem, kuriem nepieciešama globāla rīcība," sacīja patriarhs.

Bartolomejs I pauda nožēlu, ka centienus vienoti atrisināt šīs problēmas pārrāva Krievijas sāktais karš Ukrainā.

"Tā vietā, lai tiektos uz globālu vienotību un globāla līmeņa rīcību, diemžēl Krievijas agresijas Ukrainā dēļ viss nonāca stagnācijā," paziņoja patriarhs, piebilstot ka "beidzot kļuva redzams, ka līdzās politiskai un ekonomiskai vienotībai ļoti svarīga ir arī garīgā vienotība, kur progresa vietā mēs diemžēl piedzīvojam nepārtrauktu regresu".

Kā sacīja patriarhs, pēdējās desmitgades ir apliecinājušas, ka veltas bijušas cerības, ka ekonomiskā globalizācija apvienos cilvēkus kultūras un garīgā līmenī un novedīs pie miera visā pasaulē. Viņš piebilda, ka reliģija kļuvusi marginalizēta, to izmanto ģeopolitisku un politisku mērķu sasniegšanai.

"Pašreizējā krīze Ukrainā, kas notiek neizprovocētas Krievijas agresijas dēļ, ir ģeopolitiskas zemestrīces epicentrs. Eiropa mostas no dziļas ilūzijas, jo domāja, ka karš Eiropā ir pagātne. Lai gan Eiropa intelektuāli nebija tam gatava, tā ātri pielāgojās situācijai ar tādu dalībvalstu kā Lietuva palīdzību," viņš teica.

"Nav šaubu, ka šis karš ietekmēs Eiropas un pasaules attīstību. Šī krīze Eiropā ir saistīta ar vislielāko izaicinājumu pareizticīgo baznīcā," viņš teica.

Konstantinopoles patriarhs uzsvēra, ka pēc kara Ukraina būs jāatjauno ne tikai fiziski, bet arī garīgi.

Bartolomejs I vizītē Lietuvā uzturas pēc tam, kad pagājušajā mēnesī viņš amatā atjaunoja piecus pareizticīgo garīdzniekus. Maskavas patriarhāta Lietuvas pareizticīgo baznīcas galva Viļņas un Lietuvas metropolīts Inokentijs viņus atstādināja pagājušajā vasarā, paziņojot, ka viņi esot pastrādājuši kanoniskus noziegumus - snieguši nepatiesu informāciju, nav pakļāvušies metropolītam un iesaistījušies sazvērērestībā.

Otrdien Viļņā Barolomejs norādīja, ka Lietuvā varētu tikt izveidota Konstantinopoles pareizticīgo baznīcas struktūra.

Pašlaik Lietuvā ir Viļņas-Lietuvas eparhija, kas pakļauta Maskavas patriarhātam, bet daļa pareizticīgo - gan garīdznieku, gan draudžu locekļu - izteikuši vēlmi pāriet Konstantinapoles patriarhāta pakļautībā, jo Maskavas patriarhs Kirils un viņa vadītā pareizticīgā baznīca ir dedzīgi kara Ukrainā atbalstītāji.

Konstantinopoles patriarhāts, kura mītne atrodas Stambulā un kura galva Bartolomejs I amatā ir kopš 1991.gada, apvieno vairāk nekā piecus miljonus pareizticīgo Turcijā, Grieķijā un citviet.