Kijiva: runāt ar Putinu ir bezjēdzīgi; ASV: Kremlis pēc miera neraujas  (6)

"Mēs labu laiku pirms SKT aresta ordera zinājām, ka runāt ar Putinu ir bezjēdzīgi. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome pērn 30. septembrī pieņēma rezolūciju, kurā paziņoja, ka jebkādas sarunas ar Vladimiru Putinu nav iespējamas, reaģējot uz Krievijas mēģinājumu anektēt Ukrainas teritorijas," pavēstīja ministrs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Ukraina pašu miera sarunu ideju nenoraida.

Ukraina ir īstenojusi vairākus centienus panākt mierīgu noregulējumu kopš Volodimira Zelenska ievēlēšanas prezidenta amatā 2019. gadā un līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam piedalījusies 88 sarunu raundos ar Francijas un Vācijas starpniecību, norādīja Kuleba.

Ukraina centusies rast saskares punktus arī pēc 2022. gada 24. februāra, bet bez sekmēm, viņš atzina.

"Tā vietā Krievija pastiprināja savus cietsirdīgos uzbrukumus un paziņoja par jaunu Ukrainas teritoriju aneksijas plāniem. Prezidents Zelenskis skaidri apliecināja – ja Putins turpinās šos aneksijas plānus, runāt ar viņu nebūs iespējams," sacīja ministrs.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina taktika pret Ukrainu nav mainījusies pēc augstās retorikas par mieru sarunās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, trešdien sacīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs.

Ir ironiski, ka Putins un Sji nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamību ievērot ANO Hartu un meklēt "mierīgus risinājumus" kauju izbeigšanai, bet jau nākamajā dienā Krievija raidīja dronus un spārnotās raķetes uz Ukrainas mierīgajām pilsētām, nogalinot civiliedzīvotājus, sacīja Kērbijs.

"Putins pavisam noteikti nav mainījis savu taktiku pēc augstās retorikas par mieru un kauju darbību izbeigšanu," norādīja amatpersona.

"Putins turpina rast jaunus cietsirdīgus veidus, kā nogalināt ukraiņus, un faktiski cenšas iznīcināt Ukrainas pilsētas, izdzēst Ukrainu no pasaules kartes kā neatkarīgu, suverēnu valsti," uzsvēra Kērbijs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins neplāno mieru Ukrainā, tāpēc Rietumiem ir jāsagatavojas tam, lai ilgstoši piegādātu Ukrainai ieročus un munīciju, intervijā britu laikrakstam "The Guardian" paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Viņš sacīja, ka Putins ir iesaistījies "novājināšanas karā" un ka sīvās kaujas par Bahmutu demonstrē to, ka Krievija ir gatava "sūtīt cīņā vēl tūkstošiem karavīru, lai ciestu smagus upurus par minimāliem panākumiem".

"Prezidents Putins neplāno mieru, viņš plāno vairāk kara," turpināja Stoltenbergs, piebilstot, ka Krievija palielina militāri rūpniecisko ražošanu un "vēršas pie tādiem autoritāriem režīmiem kā Irāna vai Ziemeļkoreja, mēģinot iegūt vairāk ieroču".

Tādēļ ASV, Lielbritānijai, Francijai, Vācijai un citām Rietumu valstīm ir jābūt gatavām atbalstīt Ukrainu "ar ieročiem, munīciju un rezerves daļām ilgu laiku", sacīja Stoltenbergs.

"Vajadzība pēc tā saglabāsies, jo šis ir novājināšanas karš; ir runa par rūpniecisku spēju uzturēt šo atbalstu," sacīja NATO ģenerālsekretārs.

"Pašreizējais munīcijas izlietošanas temps ir ātrāks par pašreizējo ražošanas tempu," viņš piebilda. Pašlaik kaujās Ukraina izlieto 4000 līdz 7000 artilērijas šāviņu dienā, bet Krievija - 20 tūkstošus, un Rietumvalstīs munīcijas ražošana notiek lēnākā tempā.

NATO vadītājs arī atzina, ka ir svarīgi atrunāt Ķīnu no ieroču piegādāšanas Krievijai. NATO valstis ir brīdinājušas Ķīnu par "sekām" gadījumā, ja tā piegādās Maskavai letālu militāro palīdzību.

Runājot par Ķīnas vēlmi darboties kā vidutājam Ukrainas konfliktā, Stoltenbergs atzīmēja, ka Pekinai vajadzētu mēģināt "saprast Ukrainas perspektīvas" un "tieši kontaktēties ar [Ukrainas] prezidentu [Volodimiru Zelenski]". NATO vadītājs arī bija neapmierināts ar to, ka Pekina vēl nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Stoltenbergs pauda uzskatu, ka Rietumi ir piegādājuši pietiekami daudz militārā aprīkojuma, tostarp tankus, kaujas mašīnas un raķešu artilēriju, "lai dotu ukraiņiem iespēju atgūt teritoriju, atbrīvot arvien vairāk zemes", kuru Krievija okupēja pēc pilna apjoma iebrukuma sākuma pērnā gada 24. februārī.

Viņš uzsvēra, ka mērķis ir "dot ukraiņiem iespēju sākt ofensīvu un atgūt teritoriju". Lai gan NATO nepiedalās šajā bruņotajā konfliktā, alianses valstis pieņem savus lēmumus par ieroču piegādēm.

NATO vadītājs neizslēdza iespējamību, ka alianses dalībvalstis var iet tālāk, nosūtot Ukrainai iznīcinātājus F-16 vai citas Rietumu reaktīvās lidmašīnas.

"Mums jāturpina ņemt vērā vajadzību pēc lielāka potenciāla," uzsvēra Stoltenbergs, piebilstot, ka "nav pieņemti nekādi lēmumi par F-16", neraugoties uz ASV prezidenta Džo Baidena sākotnējo atteikumu piegādāt šos ASV ražotos iznīcinātājus Ukrainai.

Kopš pagājušā gada novembra Ukrainai nodoti 80 Lietuvas valsts konfiscēti transportlīdzekļi, trešdien paziņoja Lietuvas Valsts nodokļu inspekcija.

Inspekcijā informēja, ka to kopējā vērtība pārsniedz 181 000 eiro.

"Cieši sadarbojamies ar Ukrainas pilsētu pašvaldībām, uzklausām to vajadzības un cenšamies palīdzēt – sniedzam dažādu humāno palīdzību. Bez automašīnām pērn esam nodevuši arī konfiscētus pacēlājus, piepūšamās laivas, ūdenslīdēju aprīkojumu, lukturus, prožektorus, galda lampas. Kopumā Ukrainai nodots konfiscētais īpašums gandrīz 200 000 eiro vērtībā," paziņoja Lietuvas Valsts nodokļu inspekcijas vadītājs Daiņus Jasjulis.

Viņš stāstīja, ka drīzumā Ukrainai tiks piegādāti arī mobilie telefoni un planšetdatori vairāk nekā 11 000 eiro vērtībā.

Lietuvā konfiscētie transportlīdzekļi nodoti Kijivas apgabala Bučas un Skviras, Doneckas apgabala Kramatorskas, Hmeļnickas, kā arī Žitomiras apgabala Narodiču un Hersonas apgabala Čornobajivkas pašvaldībai.

Galvenokārt piegādāti transportlīdzekļi ar dīzeļa dzinēju, lielu nobraukumu, piemēram, apvidus automašīnas, mikroautobusi, vilcēji, kravas automašīnas, pasažieru autobusi un universāļi.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 168 150 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 660 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24. februārī krievi zaudējuši 3570 tankus, 6898 bruņutransportierus, 2608 lielgabalus, 511 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 273 zenītartilērijas iekārtas, 305 lidmašīnas, 290 helikopterus, 2203 bezpilota lidaparātus, 909 spārnotās raķetes, 5452 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 273 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.