Krievija raķešu trūkuma dēļ var mainīt raķešu triecienu taktiku un koncentrēties uz Ukrainas militārajiem objektiem, jaunākajā ziņojumā norāda ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
Atbilstoši ISW aplēsēm Krievijas raķešu triecienu kopējais skaits sarucis, un tas liecina, ka augstas precizitātes raķešu rezerves izsīkst.
Kā norādījis Ukrainas militārā izlūkdienesta pārstāvis Vadims Skibickis, Krievijas karaspēks var pārorientēt savus triecienus uz Ukrainas militārajiem objektiem un karaspēka koncentrācijas rajoniem, turpinot veikt triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.
Atbilstoši Ukrainas izlūkdienesta aplēsēm Krievijai šobrīd palikuši 15% augstas precizitātes ieroču no tiem, kas tai bija 2022. gada 24. februārī, bet spārnotās raķetes "Kaļibr", H-101 un H-555 ir mazāk nekā 10% no vispārējo rezervju apjoma.
Krievija nevar veikt šādus triecienu biežāk par divām reizēm mēnesī, jo raķetes ir jāekonomē, skaidroja Skibickis.
Vēl rudenī Krievija gaisa triecienus veica biežāk - aptuveni reizi nedēļā.
ISW eksperti iepriekš norādīja, ka Krievijas raķešu arsenāls izsīkst, un tā rezultātā triecienu biežums un intensitāte mazināsies.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 169 170 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1020 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3574 tankus, 6921 bruņutransportieri, 2616 lielgabalus, 511 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 273 zenītartilērijas iekārtas, 305 lidmašīnas, 290 helikopterus, 2208 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5464 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 277 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.