Krievijas armijas uzbrukums Bahmutai lielā mērā ir apstājies, jo okupantu armija ir cietusi smagus zaudējumus, taču arī Ukrainas armijā ir daudz cietušo, teikts jaunākajā izlūkošanas informācijā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Londona ziņo, ka Krievijas situāciju pasliktina arī spriedze starp Krievijas Aizsardzības ministriju un grupējumu "Vagner", jo abi spēki novirzījuši vienības uz Bahmutu.
Attiecīgi Britu izlūki secina, ka Krievija, visticamāk, sāks koncentrēt savus spēkus Avdijivkā, kas atrodas Bahmutas dienvidos, kā arī Svatoves-Kreminas sektorā, kas atrodas ziemeļos. Šajās vietās, Britu izlūku ieskatā, Krievija vēl tikai plāno nostiprināt savu frontes līniju.
Šāda spēku kustība liecinot, ka fronte reģionā kļūs vairāk tendēta uz aizsardzību, nekā tā bija janvārī, kad Krievija centās veikt ofensīvus manevrus.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
