Institūta kārtējā ziņojumā norādīts, ka, piemēram, Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs jau 24. martā publiski paudis, ka Krievijas ģenerālštābs apzinās, ka Kijiva plāno ofensīvas operācijas.
Savukārt ukraiņi izplata dezinformāciju par iespējamiem Ukrainas plāniem uzbrukt Belgorodas apgabalam, šādi cerot piesaistīt Krievijas armiju reģionam un tādējādi paverot ukraiņiem iespējas uzbrukt citviet frontē. ISW atzīmē, ka arī grupējuma "Vagner" dibinātājs Jevgeņijs Prigožins iepriekš paudis bažas, ka Ukraina varētu uzbrukt Belgorodas apgabalam.
Okupantu militārie blogeri brīdina, ka Ukraina varētu sākt pretuzbrukumu, pirms Krievijas militāri industriālais komplekss palielina ražošanas kapacitāti.
ASV militārie eksperti pieļauj, ka Krievijas pavasara operācija ir sasniegusi kulmināciju un Ukrainai parādījusies iespēja atgūt iniciatīvu frontē. Eksperti norāda, ka okupantiem vajadzētu uz fronti nosūtīt lielu spēku apjomu, lai turpinātu ofensīvu, taču maz ticams, ka Krievijai ir cilvēkresursi, lai to izdarītu.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
