ANO Drošības padome (DP) pirmdien noraidīja Maskavas izstrādātu rezolūciju, kurā pieprasīta neatkar'īga izmeklēšana par gāzesvadu "Nord Stream" eksplozijām Baltijas jūrā 26.septembrī.
Rietumvalstis ir vainojušas šajās ekspozijās Krieviju, bet Kremlis apsūdzējis Rietumus šo gāzesvadu sabotāžā.
Rezolūciju atbalstīja tikai trīs valstis - Krievija, Ķīna un Brazīlija, bet pārējās 12 DP dalībvalstis atturējās.
Rezolūcija aicināja izveidot komisiju, "lai veiktu visaptverošu, causrkatāmu un objektīvu starptautisku izmeklēšanu par visiem aspektiem sabotāžas aktā pret cauruļvadiem "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2", tostarp identificējot tā vaininiekus, atbalstītājus, organizētājus un līdzdalībniekus".
Krievija paziņoja, ka tai nebija ļauts piedalīties izmeklēšanās, kuras uzsāka Zviedrija, Vācija un Dānija. Šīs trīs valstis ir noliegušas šo Krievijas apsūdzību.
"Mums ir nopietnas un ļoti pamatotas šaubas par dažu Eiropas valstu veikto nacionālo izmeklēšanu objektivitāti un caurskatāmību," sacīja Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja.
Viņš norādīja uz "augošām aizdomām", ka šo triju izmeklēšanu mērķis bija "nevis radīt skaidrību par to, kas notika ar šiem sabotāžas aktiem, bet drīzāk slēpt pierāsījumus un satīrīt nozieguma vietu".
"Es domāju, ka pēc šodienas balsojuma aizdomas par to, kas stāv aiz sabotāžas akta pret "Nord Stream", ir vienkārši acīmredzamas," piebilda Ņebenzja.
Vairākas ANO DP dalībvalstis apliecināja, ka uzticas Zviedrijai, Vācijai un Dānijai, un nosodīja Krievijas mēģinājumu novērst uzmanību no sava iebrukuma Ukrainā.
"Tas bija mēģinājums diskreditēt notiekošo nacionālo izmeklēšanu darbu un radīt aizspriedumus par jebkādiem tajās panāktiem slēdzieniem, kas neatbilst Krievijas iepriekšnoteiktajam un politiskajam naratīvam," sacīja ASV vēstnieka ANO vietnieks Roberts Vuds.
2022.gada septembra beigās Baltijas jūrā notika vairākas eksplozijas, sabojājot abus "Nord Stream" cauruļvadus un izraisot četras noplūdes. Zviedrijas prokuratūra apstiprinājusi, ka "Nord Stream" gāzesvadu sprādzieni bijusi sabotāža, bet tās īstenotāji vēl arvien nav noskaidroti.
Vācijas izdevuma "t-online" pētnieciskās žurnālistikas analītiķi noskaidrojuši, ka dažas dienas pirms eksplozijām netālu no gāzesvadiem "Nord Stream" Baltijas jūrā atradās Krievijas karakuģi.
ASV laikraksts "The New York Times", pamatojoties uz jaunāko ASV izlūkošanas informāciju, marta sākumā apgalvoja, ka "Nord Stream" saspridzināšanu, iespējams, veicis grupējums, kas atbalsta Ukrainu. Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs noliedza, ka Ukrainas valdība būtu iesaistīta šajā spridzināšanā.
Baltais nams ir kategoriski noliedzis žurnālista Seimura Herša pašpublicētu ziņojumu, ka ASV karaflotes ūdenslīdēji ar Norvēģijas palīdzību esot novietojuši sprāgstvielas uz gāzesvadiem pērnā gada jūnijā un pēc trim mēnešiem tās detonējuši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
