Zelenskis likumdevējus uzrunāja caur videozvanu un pateicās Austrijai par humāno palīdzību un atbalstu dažādos projektos, piemēram, sauszemes mīnu likvidēšanā. Viņa runa Austrijas parlamentā izskanēja 400. dienā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma.
Kā skaidro pati Austrija, tās neitralitāte attur Vīni no militāras iejaukšanās konfliktā. Valdība uzsver, ka atbalsta Ukrainu politiski, bet nevar apgādāt Kijivu ar ieročiem cīņai pret Krieviju.
Austrijas prokrieviskā partija jau pirms vairākām dienām brīdināja, ka plāno kaut kādā formātā protestēt pret Zelenska uzrunu. Uz runas sākumu amatpersonas ieradās, tomēr tās demonstratīvi pameta telpu, kamēr prezidents runāja. Politiķi pirms iziešanas uz galdiem novietoja nelielus plakātus ar partijas logo un uzrakstiem "vieta neitralitātei" un "vieta mieram".
FPO ir vienīgā partija, kas iebilda pret Zelenska uzrunu.
FPO līderis Herberts Kikls otrdien komentēja: "Tas ir skumji, ka FPO ir vienīgā partija parlamentā, kas mūsu valsts neitralitāti uztver nopietni un iestājas par mieru."
Zelenskis runas laikā arī ielūdza parlamenta biedrus apciemot Ukrainu, lai viņi paši redzētu valstij nodarīto post, ziņoja raidsabiedrība BBC.
Nacionālās padomes prezidents Vulfgangs Sobotka skaidroja, ka Ukraina ir pelnījusi Austrijas solidaritāti, kā arī solīja Ukrainai papildus humāno un finansiālo palīdzību.
Austrijas Tautas partijas (OVP) biedrs Reinholds Lopatka uzsvēra, ka Ukrainas pretošanās Krievijai ir pelnījusi cieņu. Viņš arī piebilda, ka Kikls ir solidarizējies ar Putinu, bet "mēs atbalstām Ukrainas tautu", izceļ "Kyiv Independent".
No piecām parlamentā esošajām partijām FPO ir trešais lielākais vietu skaits apakšpalātā. Aptaujas liecina, ka prokrieviskajai partijai šobrīd ir lielāks vēlētāju atbalsts nekā opozīcijā esošajiem sociāldemokrātiem un kanclera Karla Nēhammera konservatīvajiem.
Partija jau iepriekš kritizēta par tās prokrievisko nostāju. 2018. gadā par deju ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu savās kāzās kritizēta šīs partijas pārstāve, toreizējā ārlietu ministre Kārina Kneisla.
Austrijas "nemainīgā neitralitāte" ir daļa no valsts konstitūcijas jau kopš 1955. gada, uzsver medijs. Likumā rakstīts, ka "Austrija nākotnē nepievienosies militārajām aliansēm, kā arī neļaus savā teritorijā izvietot ārvalstu militārās bāzes".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
