Hašims Tači noliedzis vainu, 3.aprīlī Hāgā sākoties kara noziegumu prāvai pret Kosovas bijušo prezidentu un trim citiem bijušajiem Kosovas Atbrīvošanas armijas (UCK) līderiem, raksta "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL).
Pret Tači, kurš bija partizānu kaujinieku līderis, tiek izvirzītas 10 apsūdzības par iespējamo vēršanos pret tiem, kas tiek uzskatīti par UCK ienaidniekiem, tostarp serbiem, laikā, kad viņa grupējums centās sagrābt varu - no 1998. līdz 1999. gadam.
"Es saprotu apsūdzību un es pilnībā neesmu vainīgs," viņš sacīja tiesnešiem tiesas sēdes ievada stadijā. Pārējie trīs tiesājamie UCK vadītāji arī iepriekš apsūdzības noraidīja.
Tači, būdams UCK komandieris 1998.–1999. gada kara laikā, kļuva populārs valstī gados pēc tās neatkarības pasludināšanas un dažādos laikos vadīja Kosovu kā prezidents un premjerministrs. Tači atkāpās no Kosovas prezidenta amata 2020. gada novembrī pēc tam, kad uzzināja, ka Hāgā bāzētā Kosovas speciālistu palāta (KSC) apstiprinājusi viņam izvirzīto apsūdzību.
KSC ir pilnvarota izskatīt apsūdzības, ka UCK locekļi 1998.–1999. gada kara laikā, iespējams, ir pastrādājuši kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, lai iegūtu neatkarību no Serbijas. Tā darbojas saskaņā ar Kosovas tiesību aktiem, bet atrodas Nīderlandē, lai pasargātu lieciniekus no iebiedēšanas.
Eiropas Padome 2020. gadā paziņoja, ka apsūdzības pret Tači un citiem ir saistītas ar iespējamu vismaz 100 civiliedzīvotāju, galvenokārt serbu un romu, kā arī etnisko albāņu politisko oponentu nolaupīšanu un pazušanu.
Kosovas neatkarības karā no Serbijas gāja bojā vairāk nekā 10 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija etniskie albāņi no Kosovas. Karš beidzās pēc 78 dienas ilgušās NATO gaisa kampaņas pret Serbiju.
Kosova, kurā lielākoties mīt etniskie albāņi, 2008. gadā pasludināja neatkarību no Serbijas, un to atzīst daudzas rietumvalstis, bet ne Serbija vai tās sabiedrotās Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
