"Jau sen pagājuši tie laiki, kad, kā tas bija līdz 80. gadu beigām, mūsu rīcībā bija tūkstošiem "Leopardu". Pašlaik to nedaudz vairāk par trīssimt. Citiem vārdiem sakot, nav tā, ka simtiem šo tanku stāv un gaida, kad tos paņems," intervijā "Latvijas Avīzei" otrdien par Vācijas militāro atbalstu Ukrainai karā ar Krieviju izteicies Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts.
Pēc viņa teiktā, tā ir ieroču sistēma, kam jēga tikai tad, ja to nodrošina pietiekamā daudzumā. Tas arī bijis iemesls "Leopardu koalīcijas" radīšanai no vairākām NATO dalībvalstīm, ko Vācija vada kopīgi ar Poliju.
"Mums ir "Leopard" tanki Lietuvā dislocētajā Vācijas vadītajā NATO kaujas grupā. Tā ir vēl viena partnervalsts, kas bija svarīga mūsu apsvērumiem, un, manuprāt, visiem skaidrs, ka nav saprātīgi bruņojumu atdot tādā veidā, ka tas vājinātu NATO Austrumu flangu," viņš skaidrojis.
"Runa par divām "Leopardu" versijām: poļu rīcībā esošo 2A4 un mūsu – 2A6. Ar šīm divām tanku versijām, kopā liktām, tiks panākta kritiskā masa – lai tanki Ukrainā tiešām kalpotu savam mērķim, nepieciešamas noteikta lieluma vienības," atzinis Helts.
Bijis nepieciešams izvērtēt militārās rūpniecības krājumus un potenciālu un pieejamo "Leopardu" savietojamību. "Tas bija svarīgi tieši tādēļ, lai lēmums nebūtu tikai ķeksīša pēc un tas, kas novirzīts Ukrainai, patiešām būtu reāli pieejams, taču vienlaikus neapdraudētu mūsu pienākumus attiecībā pret NATO," intervijā atzinis vēstnieks.
"Līdz ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai esam atgriezušies pie ļoti konservatīvas valsts un visas alianses aizsardzības doktrīnas. Arī tādēļ man atkal jāsaka, nevar tā vienkārši paņemt bruņojumu un ļoti sarežģītas aizsardzības sistēmas no noliktavas plaukta. Tās vispirms ir jāiepērk, daļēji pat vispirms jāsaražo," viņš teicis.
Vēstnieks intervijā akcentējis, ka Vācija starp Eiropas Savienības valstīm ir lielākais bruņojuma piegādātājs Ukrainai. Vaicāts, kas "aizgājis šķērsām" publiskajā komunikācijā, ka Latvijā un citviet Austrumu un Centrālajā Eiropā radies priekšstats, ka Vācija nemitīgi vilcinās un visu atbalstu Ukrainai sniedz par maz un par vēlu, vēstnieks atbildējis, sakot: "Varbūt vāciešiem nav talanta lielīgi sist sev pie krūtīm, taču mēs nevaram brīvai un demokrātiskai sabiedrībai noteikt, kur katram smelties informāciju. Jā, pēc Amerikas Savienotajām Valstīm esam lielākie militārās palīdzības sniedzēji Ukrainai, turklāt ar atrāvienu priekšā nākamajiem".