NATO dalībvalstis palielina militāro resursu ražošanu, lai nodrošinātu, ka Rietumu alianse var turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas pilna mēroga iebrukumu, intervijā portālam "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL) sacīja organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Galvenais izaicinājums [ar ko saskaras NATO] ir tas, ka šis karš tagad ir kļuvis par [ienaidnieka] novājināšanas karu, kas nozīmē, ka loģistikas cīņa ir par munīcijas, ieroču un krājumu nogādāšanu frontes līnijās," norādīja Stoltenbergs.
Alianses vadītājs sacīja, ka kara sākumā NATO valstis, kas vēlējās palīdzēt Ukrainai ar ieroču piegādēm, "izsmēla mūsu pašu krājumus". "Tāpēc tagad mēs arī smagi strādājam, lai palielinātu ražošanu, lai mēs varētu nodrošināt, ka varam turpināt atbalstīt Ukrainu, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai to turpinātu."
Viņš sacīja, ka tā būtu "traģēdija Ukrainai, ja [Krievijas] prezidents [Vladimirs] Putins uzvarēs, bet tas ir arī bīstami NATO sabiedrotajiem". Stoltenbergs pauda, ka viņa vēstījums alianses dalībvalstīm ir: "Mums ir jāatbalsta Ukraina, jo mūsu drošības interesēs ir parādīt, ka prezidents Putins [neuzvarēs] Ukrainā."
Runājot par pašreizējām norisēm kaujas laukā Ukrainā, NATO vadītājs sacīja, ka visas pasaules ievērības cienīga izrādījusies Ukrainas spēku "kvalitāte, drosme un apņēmība". "Un tas, ko mēs redzam, ir, ka Krievijas karaspēks - tur ir zema morāle, bieži vien ir slikts aprīkojums, apmācība nav īpaši iespaidīga."
Stoltenbergs sacīja, ka "mūsu pienākums" ir nodrošināt, lai konflikts nenonāktu ilgstošā strupceļā. "Mēs, protams, vēlētos, lai Ukraina varētu atbrīvot vairāk zemes, atgrūst prezidenta Putina karavīrus, un tad tas var radīt apstākļus kaut kādām sarunām," viņš sacīja. Viņš uzsvēra, ka "Ukrainai ir jāizlemj, kādi nosacījumi ir pieņemami sarunām".