Erevāna tuvojas SKT jurisdikcijas atzīšanai; Krievija aptur Armēnijas piena produktu importu

Tas notiek laikā, kad Armēnija ir izrādījusi neapmierinātību par savas militārās sabiedrotās Maskavas nespēju palīdzēt Kalnu Karabahas konfliktā pret Azerbaidžānu un valstī uzvirmojušām diskusijām, vai Erevānai būtu jāaiztur Kremļa saimnieks Vladimirs Putins Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) izdotā aresta ordera dēļ, ja viņš ierastos Armēnijā.

Krievijas lauksaimniecības regulators "Rosselkhoznadzor" 31. martā paziņoja, ka Armēnijas piena produkti neatbilst Krievijas drošības standartiem, tāpēc līdz 5. aprīlim ir jāaptur visas šo produktu ievešanas atļaujas. Tāpat Krievijas regulators apgalvo, ka Armēnija eksportē Krievijā drošības apsvērumu dēļ aizliegtos Irānas piena produktus.

Armēnijas puse tikmēr uzstāj, ka ar piena produktiem viss ir kārtībā un tie nerada nekādus draudus. Savukārt vērotāji šajā Krievijas lēmumā saskata politiskus motīvus.

"Ja mūsu attiecības ritētu gludi, tad šādi jautājumi tiktu atrisināti pa iekšējiem komunikācijas kanāliem bez publiskiem paziņojumiem," laikrakstam "Kommersant" norāda Armēnijas patērētāju tiesību centra vadītājs Babkens Pipojans.

Krievija bieži izvēlas aizliegt dažādus pārtikas produktus no kaimiņvalstīm, ar kurām rodas nesaskaņas. Tādi mēri bijuši vērsti, piemēram, pret Gruziju, Moldovu, Turciju un Lietuvu. Vienmēr šos aizliegumus Maskava pamato ar bažām par fitosanitārajām normām, skaidro medijs.

Jaunie attiecību sarežģījumi notiek laikā, kad Armēnija ir pietuvojusies Hāgā bāzētās SKT jurisdikcijas atzīšanai savā teritorijā. Šī tiesa 17. martā izdeva Putina aresta orderi par bērnu deportēšanu no okupētajām Ukrainas teritorijām.

Armēnija kopš 1998. gada ir starp SKT dibināšanas līguma Romas statūtu parakstītājam, taču visus šos gadus tā arī nebija pabeigts ratifikācijas process. Likumsakarības vai sagadīšanās pēc vien dažas dienas pēc SKT paziņojuma par Putina aresta orderi, 24. martā Armēnijas Konstitucionālā tiesa beidzot deva savu svētību šī līguma ieviešanai. Tas nozīmē, ka ir pavērts ceļš statūtu ratificēšanai parlamentā, skaidro "Eurasianet".

Dienas pirms Maskava paziņoja par Armēnijas piena produktu aizliegumu Krievijas Ārlietu ministrija kritizēja Armēnijas virzīšanos uz SKT jurisdikcijas atzīšanu, brīdinot par "ārkārtīgi negatīvām sekām".

Erevāna gan uzstāj, ka SKT līguma ratifikācija nepieciešama tikai tāpēc, lai varētu starptautiskās tiesās vērsties pret savu ienaidnieku Azerbaidžānu, un tā nekādā gadījumā neesot saistāma ar Putina aresta ordera izdošanu, apraksta medijs. Konstitucionālā tiesa Romas statūtus sākusi izvērtēt jau pagājušajā gadā, kad amatpersonas nevarēja zināt neko par Putinam izvirzītajām apsūdzībām, pamato parlamenta vicespīkers Akops Aršakjans.

Armēnijas attieksme pret savu ilggadējo sabiedroto Maskavu ir kļuvusi vēsāka kopš Otrā Kalnu Karabahas kara 2020. gadā, kad Maskava darīja maz, lai palīdzētu Armēnijai pret Azerbaidžānas spēku uzbrukumu.

Nesen Armēnija atteicās rotācijas kārtībā pārņemt Maskavas radītās Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) ģenerālsekretāra krēslu un noraidīja organizācijas novēlotu piedāvājumu sūtīt miera novērotājus uz robežu ar Azerbaidžānu, tā vietā uzaicinot Eiropas Savienības novērotājus.

Kritika vērsta arī pret Krievijas miera uzturētājiem Kalnu Karabahā, kuri nav spējuši novērst Azerbaidžānas īstenoto armēņu blokādi reģionā. Vietējie krievu miera uzturētājus arī apsūdz par pelnīšanu blokādes laikā, iekasējot tūkstošiem dolāru par pirmās nepieciešamības preču kravām, kas tiek izlaistas cauri.

Piena produktu eksporta aizliegums būs sāpīgs daļai lauksaimnieku, bet kopumā tas uzskatām par simbolisku, skaidro medijs. Uz Krieviju 2022. gadā plūda 93% Armēnijas 32,7 miljonu vērtā piena produktu, olu un medus eksporta, bet tie ir tikai 3,8% no kopējā Armēnijas eksporta uz Krieviju, kur dominē tehnika, izejvielas un alkohols. Armēnijas eksports uz Krieviju ir trīskāršojies kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un saskārās ar starptautiskām sankcijām.