Kremlis, visticamāk, mēģinās piespiest Baltkrieviju turpināt Savienības valsts integrāciju, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Baltkrievijas autokrāts Aleksandrs Lukašenko tiksies Maskavā 5. un 6. aprīlī, raksta ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW).
Kremlis 4. aprīlī paziņoja, ka Putins un Lukašenko aizvadīs privātas diskusijas 5. aprīlī un apmeklēs Savienības valsts Augstākās padomes sēdi Maskavā 6. aprīlī. Maskava ziņoja, ka Augstākās valsts padomes sanāksmē tiks apspriesta Savienības valsts līguma īstenošana, izmantojot 28 dažādas Savienības valstu programmas no 2021. līdz 2023. gadam — tā, visticamāk, ir 28 integrācijas ceļvežu pakete, ko Lukašenko ratificēja 2021. gada novembrī, pieļauj eksperti.
Maskava arī norādīja, ka Krievijas un Baltkrievijas amatpersonas plāno vienoties arī par citiem nekonkretizētiem "praktiskiem turpmākās integrācijas jautājumiem". Iespējams, ka viens no tiem būs izlūkdatu apmaiņa. Ekspertu ieskatā Kremlis var izdarīt spiedienu uz Baltkrieviju, lai panāktu lielākas integrācijas piekāpšanās no Minskas, mēģinot to pamatot ar nepieciešamību aizstāvēt Savienības valsti no it kā Rietumu militārajiem un/vai terorisma draudiem.
ISW raksta, ka Maskava turpina mēģināt izmantot kodoldraudus, lai atturētu Rietumus no militārās palīdzības sniegšanas Ukrainai pirms Kijivas plānotā pretuzbrukuma. Domnīcas analītiķi uzsver, ka kodolieroču eskalācijas risks joprojām ir ārkārtīgi zems un ka Krievijas taktisko kodolieroču izvietošana Baltkrievijā, visticamāk, neietekmēs situāciju kaujaslaukā Ukrainā. Turklāt Krievijas izvietotie kodolieroči Baltkrievijā gandrīz noteikti paliks Baltkrievijā pastāvīgi izvietotā Krievijas personāla kontrolē, piebilst eksperti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
