Ķīna ziņo, ka trešajā militāro mācību dienā tā imitē Taivānas "norobežošanu". Pamatā pirmdien izspēlēti no lidmašīnu bāzeskuģa palaistu iznīcinātāju uzbrukumi salai no austrumu puses, vēsta BBC.
Mācībās ar četriem "J-15" iznīcinātājiem pirmo reizi izspēlēti triecieni Taivānai no austrumiem, nevis rietumiem, kur atrodas Ķīnas kontinentālā daļa. Tās nākušas no "Šaņdunas", kas atrodoties vien 320 kilometrus no salas.
Taivāna atzinusi, ka pamanījusi lidmašīnas uz austrumiem no salas, savukārt Ķīna atklāja, ka mācībās piedalījies tās kuģis "Šaņduna", kas reiz bija pirmais Ķīnas pašas uzbūvētais lidmašīnu bāzeskuģis. Pirmdien Taivāna paziņoja, ka tā apkārtējos ūdeņos un gaisā ir pamanījusi vēl 70 kara lidmašīnas un 11 kuģus.
Arī ASV pirmdien nosūtīja vadāmo raķešu iznīcinātājkuģi "USS Milius" cauri Dienvidķīnas jūras daļai apmēram 1300 km uz dienvidiem no Taivānas. Ķīna paziņoja, ka kuģis ir "nelikumīgi iebrucis" tās ūdeņos, savukārt ASV atzīmēja, ka šī operācija atbilst starptautiskajām tiesībām.
Mācības Ķīna uzsāka sestdien kā reakciju uz Taivānas prezidentes Cai Ingvenas vizīti Kalifornijā, ASV, kur viņa tikās ar ASV Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Kevinu Makārtiju. Mācības gan nav tik lielas kā tās, kas notika pēc Nensijas Pelosi vizītes Taipejā pagājušā gada augustā, atzimē BBC.
Ķīna mācības izsludināja tūlīt pēc tam, kad valsti bija pametuši tās uzņemtie augstie ārvalstu līderi, tostarp Francijas prezidents Emanuels Makrons un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Makrons cita starpā izteicis pretrunīgi vērtētu norādi, ka Eiropai nevajag iesaistīties svešos konfliktos.
Taivāna ir suverēna valsts. Savukārt Ķīna to uzskata par separātisku provinci, kas pārskatāmā nākotnē tikšot pakļauta Pekinas kontrolei.