Pateicoties slepeno Pentagona dokumentu noplūdei gaismā nākušas ziņas, ka Krievijas speciālo uzdevu spēki Ukrainā cietuši smagus zaudējumus pilna mēroga iebrukuma sākumposmā. Lai vienības atjaunotu iepriekšējā līmenī, būs nepieciešami gadi, raksta "The Washington Post" (WP).
Saskaņā ar dokumentos minēto Pentagona vērtējumu, Krievijas militārā vadība ļoti aktīvi izmantoja īpašo uzdevumu spēkus kā priekšējās kājnieku vienības, kas noveda pie liela nogalināto un ievainoto skaita.
Parasti specvienībām tiek uzticētas slepenas un bīstamas misijas, piemēram, mēģinājums sagūstīt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Taču krievu komandieri, cenšoties saglabāt uzbrukuma impulsu un skeptiski vērtējot parasto kājnieku vienību kaujas spējas, elitāros spēkus izmantoja tiešās sauszemes kaujās.
"Straujā Krievijas specnaza vienību iznīcināšana jau no paša sākuma mainīja kara dinamiku, nopietni ierobežojot Maskavas iespējas izmantot slēptās taktikas konvencionālo kaujas operāciju atbalstam," raksta medijs.
Šo vienību satriecošie zaudējumi ierobežos to efektivitāti citās pasaules daļās, kur darbojas Krievijas spēki, uzskata Pentagona analītiķi.
Krievijas speciālo uzdevumu spēku zaudējumus ilustrē viena no nopludināto dokumentu fotogrāfijām, kur 22. atsevišķās speciālo uzdevumu brigādes bāze Krievijas dienvidos nofotografēta pirms iebrukuma Ukrainā un 2022. gada vasaras beigās pēc vienības atgriešanās no Ukrainas. Pēc pārnākšanas mājās vienībai palikusi mazāk nekā puse taktisko transportlīdzekļu "Tigr".
"Aplēses liecina, ka 22. un citas speciālo uzdevumu brigādes ir izsistas par 90-95%," raksta medijs, nepaskaidrojot, par kādiem parametriem – tehnikas vai dzīvā spēka zaudējumiem – ir runa.
Nopludinātajos dokumentos teikts, ka specvienības kaujinieka sagatavošanai ir nepieciešami vismaz četri gadi. Līdz ar to šo spēku atjaunošana var prasīt pat desmitgadi.
Nopludinātajos dokumentos nav teikts, cik specvienību kaujinieki Ukrainā ir nogalināti un ievainoti, taču materiālos ar atsauci uz pārtvertiem izlūkdienestu datiem teikts, ka jau tikai viena 346. brigāde iznīcināta gandrīz pilnībā.
"Zaudēta gandrīz visa brigāde. Ierindā palikuši tikai 125 cilvēki no 900 štata vietām," teikts Pentagona dokumentos.
Analītiķi uzskata, ka speciālo uzdevumu spēku zaudējumi ir laupījuši Krievijai efektīvas frontes izlūkošanas spējas Ukrainā.
"Tas ietekmēja atlikušo kara daļu, jo Krievija zaudēja visas šis svarīgās spējas, kuras nav viegli aizstājamas – gan aprīkojuma, gan talantu ziņā. Tas ietekmēja to, ko viņi varēja un nevarēja darīt," uzskata militārais analītiķis Robs Lī.
Krievija, tāpat kā Ukraina, savu zaudējumu apmērus karā neatklāj. Saskaņā ar Ukrainas armijas Ģenerālštāba datiem okupantu spēki Ukrainā kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma zaudējuši vairāk nekā 181 tūkstoti cilvēku, tostarp aptuveni 500 aizvadītās diennakts laikā.
Nopludinātajos Pentagona dokumentos ir minēti arī okupantu zaudējumi saskaņā ar Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aplēsēm. Saskaņā ar tām Krievija Ukrainā kā kritušos un ievainotos zaudējusi vismaz 110 tūkstošus karavīru.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
