Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdien paudis atbalstu Francijas prezidenta Emanuela Makrona pretrunīgi vērtētajiem izteikumiem, aicinot Eiropu nekļūt par ASV vasali.
"Francijas prezidents meklē iespējamos partnerus, nevis ienaidniekus, kas līdzinās arī Ungārijas pozīcijai - mums ir jādarbojas no savu interešu viedokļa, nevis jāņem vērā citu intereses," Orbāns paziņoja savā iknedēļas radiouzrunā.
"Ir rūpīgi jāapsver, vai amerikāņu ārpolitikas intereses sakrīt ar Eiropas interesēm," viņš piebilda.
Makrons izraisīja pretrunīgus vērtējumus abos Atlantijas okeāna krastos, kad nedēļas nogalē publicētā intervijā paziņoja, ka Eiropai nevajadzētu pieslieties nedz Vašingtonai, nedz Pekinai un tai būtu jāizvairās tikt ierautai ASV un Ķīnas konfliktā par Taivānu.
Trešdien Francijas prezidents pēc atgriešanās no vizītes Ķīnā aizstāvēja savu pozīciju, sakot, ka būt par ASV sabiedroto nenozīmē, ka jākļūst par to vasali.
Orbāns un Makrons pagājušajā mēnesī tikās Parīzē, kur Francijas prezidents uzsvēra nepieciešamību Eiropai būt vienotai savā nostājā pret karu Ukrainā.
"Prezidents Makrons ir cienījams, bet viņš neiedomājas tādu Eiropas nākotni, par kādu domā Ungārija," piektdien atzina Orbāns, paužot savu pārliecību par "kristiānisma renesansi".
Komentējot Ungārijas valdības lēmumu izstāties no Krievijas-Ungārijas Starptautiskās investīciju bankas, par ko Budapešta izšķīrās tikai pēc ASV sankciju piemērošanas, Orbāns atzina, ka bankas tālāka darbība nav iespējama, tādēļ valsts dalība tajā ir bezjēdzīga.
Ungārijas premjerministrs, kurš nav slēpis savas simpātijas pret bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu, ASV valdību nosauca par "lielāko kara atbalstītāju", vienlaikus atkārtojot, ka Ungārija atbalstot mieru un miera sarunas.
"Ungārijas un amerikāņu attiecībām ir jāiztur šāda viedokļu dažādībām," viņš uzsvēra, apgalvojot, ka Budapeštas attiecības ar Vašingtonu esot labas.
"ASV ir mūsu draugi un nozīmīgi sabiedrotie", norādīja Orbāns.
ASV vēstnieks Budapeštā Deivids Presmens trešdien pauda bažas par "Ungārijas līderu pastāvīgo vēlmi paplašināt un padziļināt saikni" ar Krieviju, lai gan tā turpina agresīvi karu pret kaimiņvalsti.
Orbāns, kurš jau pirms atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā veidoja ciešas attiecības ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, izpelnījies Eiropas Savienības un NATO kritiku par savu dīvaino reakciju uz Maskavas izraisīto karu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
