Francijas Konstitucionālā padome piektdien apstiprināja prezidenta Emanuela Makrona virzītas pensiju reformas galvenos elementus, vienlaikus noraidot atsevišķas likumdošanas daļas.
Padome apstiprināja reformu likumdošanu, kuras centrālais elements ir pensionēšanās vecuma palielināšana no 62 uz 64 gadiem.
Tiesa atcēla sešas likumdošanas detaļas, kas netika uzskatītas par svarīgām reformas būtībai, un noraidīja kreiso lūgumu sarīkot referendumu par alternatīvu pensiju likumu, kas paredz pensionēšanās vecuma saglabāšanu - pašreizējos 62 gadus.
Jau ziņots, ka Makrona valdības lēmums palielināt pensionēšanās vecumu līdz 64 gadiem un veikt citas izmaiņas pensiju sistēmā izraisīja valstī plašus protestus.
Protesti nedēļām ilgi noritēja mierīgi, bet 16. martā pārauga vardarbībā, kad valdība nolēma īstenot Makrona virzīto pensiju reformu bez apstiprināšanas parlamenta apakšpalātā.
Makrons paziņojis, ka pēc Konstitucionālās padomes lēmuma uzaicinās arodbiedrību pārstāvjus uz sarunām.
Protestu intensitāte ir pakāpeniski samazinājusies un šķiet, ka cilvēki vairs nevēlas upurēt savu algu streikos par zaudētu lietu.
Tomēr arodbiedrības CFDT līderis Lorāns Bergers paziņojis, ka viss "nebūt nav beidzies" un ka galvenās demonstrācijas gaidāmas 1. maijā, Darba dienā.
Galēji kreisā arodbiedrība CGT aicinājusi uz jauniem streikiem naftas pārstrādes rūpnīcu darbiniekus un atkritumu savācējus, kuru protestu dēļ martā Parīzes ielas trīs nedēļas slīka atkritumos.
Aptaujas liecina, ka aptuveni divas trešdaļas francūžu iebilst pret izmaiņām pensiju sistēmā, taču Makrons uzstāj, ka tās ir nepieciešamas, lai paglābtu to no deficīta, kas tai draud tuvākajās desmitgadēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
