Sīvo kauju gaitā, kas Sudānā izraisījušās starp armiju un ietekmīgo paramilitāro grupējumu, dzīvību zaudējuši vismaz 83 cilvēki, bet 1126 ievainoti, pavēstīja Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Cilvēki kopš ceturtdienas zaudējuši dzīvību Hartūmas, Dienvidkordofānas un Ziemeļdarfūras pavalstīs, kā arī citos reģionos.
Galvaspilsētā Hartūmā, kur nedēļās nogalē notika sīvas kaujas, slimnīcas ir pārslogotas.
Vairākās no deviņām slimnīcām, kas sniedz palīdzību ievainotajiem civilistiem, trūkst asiņu un medikamentu.
Notikuši pārrāvumi ūdens un elektrības padevē, trūkts degvielas slimnīcu elektrības ģeneratoriem, un tā rezultātā operāciju veikšana ir stipri sarežģīta.
Trūkst anesteziologu un citu speciālistu, norāda PVO.
Abas Sudānas karojošās puses paziņojušas, ka kontrolē stratēģiski nozīmīgas vietas Hartūmā un citur valstī, bet šos apgalvojumus nav bijis iespējams apstiprināt.
Pēdējo mēnešu laikā ir pieaudzis saspīlējums starp Sudānas armiju un Ātrā atbalsta spēkiem saistībā ar nespēju vienoties, vai paramilitāro vienību integrēt valsts armijā un kam vajadzētu procesu uzraudzīt. Spēku apvienošana ir nozīmīgs nosacījums neparakstītajā Sudānas pārejas administrācijas līgumā.
2021.gada oktobrī Sudānas armijas vadībā notikušais pučs izjauca trauslo pāreju uz civilu pārvaldi, un to nosodīja daudzas pasaules valstis.
Sudānā 30 gadus ar dzelzs dūri bija valdījis militārais diktators Omārs al Baširs, līdz armija 2019.gada aprīlī pēc masu protestiem viņa režīmu gāza. Pēc tam civilisti un armija izveidoja kopīgu pārejas administrāciju, kas saņēma starptautisku atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
