Krievija saglabās kontrolpunktus uz robežas ar anektētajiem Ukrainas reģioniem; ar droniem uzbrūk Kijivai  (10)

Tajā pausts, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles liecina, ka drošības apsvērumu dēļ Krievija plāno saglabāt muitas kontrolpunktus ar anektētajiem reģioniem Ukrainas austrumos. Iepriekš ISW vēstīja, ka Krievijas kontrolpunkti būtiski palēnina krievu munīcijas piegādes Doneckas apgabalā.

"Kremļa nespēja īstenot būtisku integrācijas politiku un aizstāvēt okupētās Ukrainas teritorijas, domājams, grauj Krievijas spēju nodrošināt karaspēku frontes līnijā," secināts ISW analīzē.

Tāpat tajā pieļauts, ka Putins mēģina munīcijas piegādes kavējumus labot ar personāla skaita palielināšanu robežkontroles punktos, bet par šo punktu likvidēšanu viņš nedomā.

"Iepriekš Krievija pastiprināja drošības pasākumus un pārbaudes ap Krimas tiltu, domājams, ka analogu drošības apsvērumu dēļ Kremlis turpinās izmantot šos kontrolpunktus," pauduši ISW analītiķi.

Vienlaikus Kremlis šos kontrolpunktus var izmantot, lai novērstu vīriešu, kas pakļauti piespiedu mobilizācijai, bēgšanu no okupētajām Ukrainas teritorijām, kā arī apturētu masveida mobilizējamo bēgšanu no Krievijas.

"Šādu kontrolpunktu pastāvēšana vēl vairāk apliecina, ka Krievijas ierēdņi neuzskata okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājus par Krievijas pilsoņiem un pārvalda tos kā okupācijas vara, kas tā arī ir, neskatoties uz pastāvīgiem paziņojumiem, ka nelikumīgi anektētās teritorijas ir daļa Krievijas," lasāms ISW ziņojumā.

Septembrī ar Putina rīkojumu Krievija anektēja Hersonas un Luhanskas apgabalu, kā arī Doneckas un Zaporižjas apgabalu. Lielākā daļa pasaules valstu nelikumīgo aneksiju neatzīst.

Naktī uz piektdienu plašā Ukrainas teritorijā bija gaisa trauksme saistībā ar kārtējo Krievijas bezpilota lidaparātu uzlidojumu, turklāt pirmo reizi 25 dienu laikā uzbrukums tika vērsts arī pret Kijivu, paziņoja Ukrainas amatpersonas.

Galvaspilsētas pašvaldībā informēja, ka uz pilsētu tika palaisti astoņi bezpilota lidaparāti, kurus visus notrieca Ukrainas aizsardzības spēki. Sākotnējā informācija liecina, ka uzbrukumos neviens nav cietis un postījumu nav.

Bruņoto spēku ģenerālštāba sniegtā informācija liecina, ka kopumā aizvadītajā diennaktī Krievija uz Ukrainu palaida desmit "Shahed-136" tipa bezpilota lidaparātus, no kuriem astoņi tika notriekti.

Poltavas apgabala administrācija paziņoja, ka drona uzbrukumā Poltavas rajonā sagrauts civilās infrastruktūras objekts un glābēji dzēš ugunsgrēku. Pēc sākotnējiem datiem, cietušo incidentā nav, paziņoja apgabala militārās administrācijas vadītājs Dmitro Lunins.

Kopumā aizvadītajā diennaktī Krievijas karaspēks Ukrainas teritorijā veica 23 aviācijas triecienus, informēja Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Savukārt Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 185 050 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 630 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3668 tankus, 7126 bruņutransportierus, 2827 lielgabalus, 539 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 285 zenītartilērijas iekārtas, 308 lidmašīnas, 293 helikopterus, 2394 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5713 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 334 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Rietumu partneri kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma pirms vairāk nekā gada apmācījuši vairāk nekā 60 000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, paziņojis Vācijas parlamenta apakšpalātas deputāts Roderihs Kīzeveters.

Bundestāga deputāts no kristīgajiem demokrātiem (CDU) raidsabiedrībai ZDF teicis, ka lielākā daļa Rietumos apmācīto karavīru Ukrainā atgriezīsies maijā un jūnijā.

Kīzeveters ukraiņu karavīrus raksturoja kā "ļoti apķērīgus", jo īpaši ar izlūkošanas tīklu saistītos jautājumos.

"To mēs varētu pamācīties," pauda Vācijas parlamenta deputāts, kurš pats ir dienējis Vācijas armijā, kā arī strādājis NATO un Vācijas Aizsardzības ministrijā.

Vienlaikus Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pauda, ka Vācija sniedz vislielāko palīdzību Ukrainas militārpersonu, īpaši komandieru un apakšvirsnieku, sagatavošanā.

Pēc tam, kad Krievija pērn 24. februārī sāka visaptverošu iebrukumu Ukrainā, ukraiņu karavīri devās uz mācībās citās valstīs. Lielbritānija pirmā piedāvāja apmācīt Ukraiņu karavīrus, sniedzot militāro prasmju pamatkursu, jo daudziem mobilizētajiem nav militārās pieredzes vai arī dienestā bijuši sen.

Ukraiņu karavīru mācības notiek visā Eiropas kontinentā no Spānijas līdz Polijai. Tajās piedalās pat instruktori no Jaunzēlandes.

Rietumu sabiedrotie Ukrainas spēkus apmāca dažādās jomās. Piemēram, marta beigās Zviedrija sāka apmācību kursu ukraiņu karavīriem par kara taktiku mežā.

ASV janvārī aicināja Ukrainu izvest savu karaspēku no Bahmutas, jo uzskatīja, ka pilsētu neizdosies noturēt un praktiski tas nav iespējams, ziņo laikraksts "Washington Post", atsaucoties uz nopludinātajiem Pentagona slepenajiem dokumentiem.

Kopš ASV deva Ukrainai tādu padomu, pagājuši vairāk nekā trīs mēneši, tomēr Ukrainas Bruņotie spēki turpina Bahmutas aizsardzību. Kaujas par Doneckas apgabala pilsētu sākās augustā.

Novērtējumā ar atzīmi "pilnīgi slepeni" brīdināts, ka "Krievija kopš novembra nepārtraukti ir virzījusies uz priekšu, apdraudot Ukrainas spējas noturēt pilsētu". Tāpat ASV dokumentā pieļauts, ka Ukrainas spēki "tiks pakļauti ielenkšanas riskam, ja viņi nākamā mēneša laikā neatkāpsies".

Tāpat norādīts, ka Ukrainas varasiestādes nolēma cīnīties par pilsētas noturēšanu, jo tai ir stratēģiska militāra vērtība. Turklāt tās aizsardzība ceļ nacionālo garu un demoralizē krievus.