Hersonu un Čornobiļas AES, iespējams, okupantiem palīdzēja ieņemt dubultaģenti-nodevēji, paziņo Kijiva  (7)

Valsts Izmeklēšanas biroja preses pārstāve Tetiana Sapiana komentēja, ka Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģenti iefiltrējušies gan Ukrainas drošības dienestā (SBU), gan valdībā, tādējādi graujot Ukrainu arī no iekšienes. Iefiltrēšanās notikusi ar prokrievisku Ukrainas amatpersonu palīdzību, kuras devās bēgļu gaitās 2014. gadā pēc Maidana sacelšanās.

Pārstāve arī uzsver, ka līdzšinējie atklājumi varētu būt tikai aisberga redzamā daļa.

"Tīkls ir daudz plašāks un izmeklēšanas procesā mēs cenšamies atklāt visus faktorus un atsevišķu personu rīcību, kā rezultātā Krievijas karaspēkam izdevās ieņemt teritorijas uz dienvidiem no anektētās Krimas," skaidroja Sapiana.

Šī mēneša sākumā Izmeklēšanas birojs, sadarbojoties ar SBU, noslēdza izmeklēšanu par bijušo Hersonā bāzētā Krimas drošības dienesta departamenta vadītāju Olehu Kuliniču. Likumsargiem bija aizdomas, ka Kuliničs bijis FSB spiegs, kurš ar prokrievisko Ukrainas amatpersonu un ASV sankcijām pakļautā bijušā likumsarga palīdzību iekļuvis Kijivas augstākā līmeņa drošības sanāksmēs.

"Pirmajās iebrukuma stundās Kuliničs speciāli bloķēja jebkādus mēģinājumus informēt valsts vadošos spēkus par patieso situāciju Hersonā. Viņš nerīkojās, lai pasargātu Ukrainas suverenitāti. Viņš lika personām pamest savu dienesta posteni. Vēlāk viņš piešķīra ieročus personām, kas nekādā veidā nebija saistītas ar SBU. Viņš pameta savu posteni un devās uz Kijivu pagājušā gada 24. februārī," skaidroja Sapiana.

Kuliniču arestēja pagājušajā jūlijā un apsūdzēja valsts nodevībā. Ja viņu atzīs par vainīgu, tad atlikušo dzīvi amatpersona pavadīs cietumā. Izmeklēšanas birojs arī publicēja Kuliniča sarunu ar kādreizējo Ukrainas aizsardzības ministra vietnieku Volodimiru Sivkoviču. Vēl gan nav zināms, vai Sivkovičs savu vainu atzīs. Politiķis 2014. gadā pameta Ukrainu un devās uz Krieviju.

2022. gada janvārī Sivkovičam ASV piemēroja sankcijas, pamatojot, ka amatpersona sadarbojusies ar Krievijas izlūkdienesta aģentiem, lai veiktu ietekmes operācijas, kuru mērķis bijis iegūt atbalstu oficiālai Krimas nodošanai Krievijai apmaiņa pret Krievijas atbalstīto spēku izvešanu no Donbasa reģiona. Vašingtona norādījusi arī, ka prokrieviskais politiķis 2020. gadā iesaistījies dezinformācijas kampaņā pret ASV prezidenta vēlēšanām.

SBU vadītājs Vasīlijs Maļuks apgalvojis, ka Kuliničs norādījumus saņēmis no prokrievisko Ukrainas amatpersonu biroja Maskavā.

Sapiana apgalvo, ka Kuliničs mācījies Maskavas FSB akadēmijā kopā ar Andriju Derkaču – vēl vienu prokrievisko amatpersonu, kuru sankcijām pakļāvusi Vašingtona par viņa sadarbību ar FSB un iejaukšanos ASV vēlēšanās. Kuliničs, iespējams, centies panākt arī Andrija Naumova iecelšanu SBU vadītāja vietnieka amatā, skaidrojuši izmeklētāji. Naumovam šobrīd draud izdošana Ukrainai no Serbijas.

Naumovs pametis Ukrainu dažas stundas pirms pilna mēroga iebrukuma sākuma. Viņš pagājušajā februārī esot palīdzējis Krievijai ieņemt Čornobiļas AES. Kā ziņo Krievijas medijs "The Insider", Kremlis esot piedāvājis Naumovam patvērumu. Apmaiņā politiķim būtu jāsniedz liecības pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

"Viens no Kuliniča galvenajiem pienākumiem bija graut valdības darbu, iefiltrēt ienaidnieka aģentus Kijivā un traucēt valdībai," informēja Sapiana. Viņa arī uzsver, ka kopš 2019. gada Kuliničam bijusi pieeja augstākajiem valsts noslēpumiem.

"Pēc Sirkoviča instrukcijām Kuliničs iecēlis vairākas personas vadošos SBU amatos. Viņš galvenokārt bijis ieinteresēts reģionālajās vienībās Černihivā, Sumos, Harkivā un citos robežas reģionos," komentēja preses pārstāve. "Viņš arī regulāri sniedza nepatiesas ziņas valdībai par Krievijas spēku patiesajiem nodomiem," viņa papildina.

Zelenskis atstādināja no amata Kuliniču pagājušā gada martā. Tomēr Ukrainas medijs RBC vēstīja, ka arī pēc tam Kuliničs turpinājis strādāt par padomnieku bijušajam SBU vadītājam Ivanam Bakanovam. Dienu pēc Kuliniča aresta Zelenskis no amata atbrīvoja arī Bakanovu.