Krievijai ir grūtības saglabāt konsekvenci galvenajā naratīvā, ko tā izmanto, lai attaisnotu karu Ukrainā: ka iebrukums ir analogs PSRS pieredzei Otrajā pasaules karā, teikts jaunākajā ziņojumā, kuru publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Londona ziņo, ka 18. aprīlī Krievijas valsts mediji paziņoja par šī gada "Nemirstīgā pulka" piemiņas gājienu atcelšanu "drošības" apsvērumu dēļ. Patiesībā varas iestādes ir ļoti nobažījušās, ka pasākuma dalībnieki uzsvērs neseno Krievijas zaudējumu apjomu.
Tas notiek pēc tam, kad algotņu grupējuma "Vagner" īpašnieks Jevgeņijs Prigožins publiski apšaubīja, vai Ukrainā patiešām ir "nacisti", nonākot pretrunās ar Krievijas izmantoto attaisnojumu brutālajam karam pret Kijivu. Maskava ir turpinājusi mēģinājumus apvienot Krievijas sabiedrību ap mītiem par pagājušā gadsimta četrdesmitajiem gadiem, norāda Lielbritānijas ministrija.
12. aprīlī Krievijas valsts ziņu aģentūra "RIA Novosti" ziņoja par "unikāliem" dokumentiem no FSB arhīviem, kuros apgalvots, ka nacisti ir vainojami 22 000 Polijas pilsoņu slepkavībā 1940. gada Katiņas slaktiņā. Patiesībā par to bija atbildīga FSB priekštece NKVD. Krievijas Valsts dome oficiāli nosodīja Josifu Staļinu par šo slepkavību pavēlēšanu 2010. gadā, noslēgumā, atgādina briti.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
