Putina uzstājība okupantiem traucē koncentrēties uz aizsardzību, raksta ISW  (29)

Avoti Kremlī iepriekš ziņoja, ka Putins augstāk par kompetenci vērtē lojalitāti un tas Šoigu un Gerasimovam traucē koncentrēties uz optimālu apstākļu radīšanu efektīvai aizsardzībai, jo elitāras vienības nākas tērēt nogurdinošās kaujās nenozīmīgu ieguvumu dēļ.

Tai pat laikā gaidāmā Ukrainas pretuzbrukuma priekšvakarā Krievijas militārā vadība ir spiesta nostiprināt pozīcijas Krimā, nosūtot tur armijā iesauktos.

ISW jau iepriekš ziņoja, ka 2022. gada maijā Šoigu un Gerasimovs nespēja pārliecināt Putinu izsludināt mobilizāciju, kas tolaik okupantiem bija ļoti nepieciešama spēku atjaunošanai.

Iespējams, Krievijas militārā vadība ir daļēji uzlabojusi iepriekš saspringtās attiecības ar algotņu grupas "Vagner" vadītāju Jevgēniju Prigožinu, lai caur Krievijas informācijas telpu pārliecinātu Putinu pārtraukt uzbrukuma operācijās, secina ISW.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.