Pūlis Haiti piekāvis un līdz nāvei sadedzinājis iespējamus bandas locekļus

Aizdomās turētie esot piekauti ar benzīnā izmērcētām riepām un pēcāk aizdedzināti.

Policija komentēja, ka konfiscējusi bandas locekļu ieročus īsi pirms negaidītā incidenta. Varasiestādes arī nav sniegušas paskaidrojumus, kā cilvēku pūlis tika pie aizdomās turētajiem.

Kopš prezidenta Džovanela Moiza slepkavības 2021. gada jūlijā, Haiti ir strauji pieaudzis noziedzības līmenis. Pirmdien publicētā ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) paziņojusi, ka bīstamība Portoprensā pielīdzināma valstīm, kurās notiek aktīva karadarbība.

Bruņotas bandas turpina savā starpā konkurēt, lai paplašinātu teritoriālo ietekmi. Notiek sadursmes starp šīm bandām un policiju. Sāncensība savā starpā karojošās bandas ir padarījusi agresīvākas un aktīvākas, laupot neskaitāmu civiliedzīvotāju dzīvības, ziņojumā uzsver ANO.

Aprīlī vien bandu vardarbības dēļ bojā gāja 70 cilvēku, ieskaitot 18 sievietes un divus bērnus vecumā no 14 līdz 19, minēts ziņojumā.

Agresijas dēļ slēgtas arī vairākas skolas un medicīnas centri, kā arī ietekmēta ir preču un pakalpojumu pieejamība. "Haiti iedzīvotāji turpina pārciest vienu no trakākajām cilvēktiesību krīzēm pēdējo desmitgažu laikā un humāno ārkārtas situāciju," izcelts organizācijas paziņojumā.

Bandas šobrīd kontrolē aptuveni 60% no galvaspilsētas.

Haiti valdība un ANO amatpersonas ir vairākkārt lūgušas izvietot starptautiskos spēkus, kas palīdzētu policijai cīņā pret noziedzīgajām bandām. Līdz šim neviena valsts nav uzņēmusies šādas operācijas pārvaldību. ASV ir centušās pierunāt Kanādu uzņemties šo lomu, bet premjerministrs Džastins Trudo šo piedāvājumu ir noraidījis.

Haiti premjerministrs Ariels Henrijs, kurš kopš prezidenta slepkavības pārvalda valsti, norādījis, ka šāda starptautiska palīdzība varētu būt galvenais faktors drošības nodrošināšanā, lai beidzot varētu rīkot ilgi atliktās vēlēšanas.