Kleverlijs atzīmēja, ka no 2014. līdz 2018. gadam Ķīna sāka izmantot jaunus karakuģus, kas pārsniedz visas Lielbritānijas Jūras spēku aktīvās flotes kopējo tonnāžu, un ka Pekina veido militārās bāzes Dienvidķīnas jūrā, kā arī ārpus tās.
Viņš mudināja Ķīnu būt atklātākai par "doktrīnu un nodomiem, kas ir aiz tās militārās ekspansijas". "Pārredzamība noteikti ir ikviena interesēs, un slepenība var tikai palielināt traģiskas pārrēķināšanās risku," viņš teica. Lielbritānijas ārlietu ministrs arī brīdināja par iespējamām "katastrofālām" sekām, ko varētu radīt konflikts pār Taivānu – salu, kuru Pekina uzskata par savu teritoriju.
Kleverlijs arī pauda "riebumu" par Ķīnas izturēšanos pret uiguriem Siņdzjanas provincē, kur Apvienotā Nāciju Organizācija (ANO) pagājušajā gadā paziņoja, ka Pekina, iespējams, ir pastrādājusi noziegumus pret cilvēci.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
