Trešdien publicētā izvērstā pētījumā organizācija norāda, ka, Eiropas Savienībā (ES) gadu laikā ir izvirzīti likumi, kas aizstāv mediju brīvību. Tomēr progress ilgtspējīgu risinājumu meklēšanā, lai cīnītos ar draudiem, kas eksistē žurnālistikas profesijā, ir bijis ļoti lēns.
"Vairāku valstu valdības izmantoja Covid-19 pandēmiju, lai kontrolētu medijus, tā skaitā ierobežojot žurnālistu piekļuvi un noklusējot sabiedrībai nozīmīgu informāciju. Savukārt Krievijas pagājušā gada pilna mēroga iebrukums Ukrainā pārbaudīja ES spējas nodrošināt žurnālistu drošību," minēts ziņojumā.
Pagājušajā gadā Ukrainā nogalināja vairāk nekā 10 žurnālistus, savukārt Krievijā liela daļa žurnālistu ir bijuši Kremļa cenzūras likuma mērķi.
Lai gan organizācijas "Reporting Without Borders" (RSF) pasaules preses brīvības indeksā deviņas no TOP 10 valstīm ir tieši Eiropas valstis, CPJ uzsver, ka situācija kļūst aizvien bēdīgāka.
"Žurnālistika un žurnālisti nekad nav bijuši pakļauti tādiem draudiem, kā ir šobrīd. Ja mēs apskatām Eiropas situāciju, mēģinājumi apklusināt žurnālistus ir pieauguši," medijam komentēja CPJ Eiropas pārstāvis Toms Gibsons.
"Pieaugums novērojams arī tiešsaistes terorā un digitālos draudos pret žurnālistiem, ieskaitot draudus no ļoti bagātām un ietekmīgām personām, kuri žurnālistus vēlas apklusināt ar tiesas prāvu palīdzību," skaidroja Gibsons.
Gibsons pauda nožēlu par atbalsta trūkumu neatkarīgajiem medijiem, aprakstot situāciju vairākās ES valstīs kā "mediju sagūstīšanu".
Vairāku valstu "valdības vēlas kontrolēt medijus, finansējot tos, un graut neatkarīgo žurnālistiku", uzsvēra Eiropas pārstāvis, aicinot ES uzlabot savu lomu kā globālajam līderim, kas aizstāv preses brīvību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
