Trešdien Pekina veikusi izmaiņas spiegošanas likumā, aizliedzot jebkādas ar valsts drošību saistītas informācijas pārsūtīšanu, un, paplašinot spiegošanas definīciju, ziņo aģentūra "Reuters".
Ķīnas augstākā likumdošanas institūcija pēc trīs dienu apspriedēm pieņēma pārskatīto pretspiegošanas likumu, kas ir pirmais likuma labojums kopš 2014. gada. Likums stāsies spēkā no 1. jūlija.
Kopš stāšanās amatā 2012. gadā Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina administrācija par savu galveno uzdevumu izvirzīja nacionālo drošību. Analītiķi norāda, ka šīs izmaiņas likumā liecina par striktāku režīmu, pieaugot aizdomām par iespējamu ASV un tās sabiedroto iejaukšanos valsts politikā.
Visi dokumenti, dati un materiāli saistīti ar valsts drošību un interesēm ir zem tādas pašas aizsardzības kā valsts noslēpumi, norādīts pārskatītajā likumā, par ko ziņoja aģentūra "Xinhua".
Likums nenosaka, kas ietilpst Ķīnas nacionālajā drošībā vai interesēs.
Likumā iekļauts arī paplašināt spiegošanas definīciju tajā iekļaujot kiberuzbrukumus pret valsts iestādēm vai kritiskai informācijas infrastruktūrai, informē aģentūra.
Likums ļauj amatpersonām, kas veic pretspiegošanas izmeklēšanas piekļūt datiem, elektroniskajām ierīcēm un informācijai par personīgo īpašumu. Valsts var arī aizliegt robežšķērsošanu.
"Starptautiskās attiecības turpina saasināties, aizdomas turpina augt, kā arī ir pastiprināts uzsvars uz nacionālo drošību un spiegošanas apkarošanu," komentēja Jēlas Juridiskās skolas Ķīnas centra pētnieks Džeremijs Daums. Izmaiņas sevī iekļaujot gan plašu nacionālās drošības izpratni, gan akcentē iespējamo drošības risku apsvēršanu visās jomās, skaidro eksperts.
Pēdējo gadu laikā Ķīna ir aizturējusi desmitiem Ķīnas iedzīvotājus un personas no citām valstīm aizdomās par spiegošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
