Foto: Ukrainas Aizsardzības ministrija

Ukraina šobrīd ir kļuvusi par lielāko mīnēto teritoriju pasaulē, šajā rādītājā apsteidzot pat tādas gadiem karu plosītas valstis kā Afganistāna un Sīrija, savā ziņojumā secinājis analītiskais centrs "Globsec".

Gandrīz trešdaļa Ukrainas teritorijas jeb 174 tūkstoši kvadrātkilometru, kas atradušies Krievijas okupācijā, ir rūpīgi jāpārmeklē tur palikušo sprādzienbīstamu priekšmetu un munīcijas dēļ, norāda analītiķi.

Šis uzdevums, visas teritorijas atmīnēšana, ziņojumā nodēvēts par "sarežģītu, dārgu un gandrīz neizpildāmu".

Lielu daļu teritorijas, kur nepieciešama atmīnēšana, pagaidām nevar novērtēt, jo tur turpinās kaujas darbība, bet 18% teritorijas joprojām kontrolē okupanti.

Ziņojumā arī uzsvērts, ka Krievijas okupanti ir bēdīgi slaveni "ar savu izdomu, atstājot lamatmīnas" pamestajās teritorijās. Spridzekļus izvieto ceļu malās, kā arī uz dzīvnieku un cilvēku ķermeņiem, lai to sakustināšana izraisītu sprādzienu.

Foto: Ukrainas Aizsardzības ministrija

Dažkārt spridzekļi tiek izvietoti pa vairākiem kopā, kur pirmais sprādziens parasti ir neliels, lai pievērstu uzmanību, tad sanākušie cilvēki nejauši detonē nākamo spridzekli, kas ir daudz jaudīgāks, aprakstīts ziņojumā.

Pašlaik atmīnēšanas darbs rit "katastrofāli lēni", secināts ziņojumā. Ieskatam, laika posmā no 2015. līdz 2021. gadam vēl pirms pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainai izdevās attīrīt tikai aptuveni 6% potenciāli mīnēto teritoriju Doneckas un Luhanskas apgabalos.

Atmīnēšanas tempi līdz šim ir aptuveni 64 kvadrātkilometri gadā, bet kara skartā teritorija tagad – daudz lielāka un karadarbība intensīvāka. Ja tempi saglabāsies šādā līmenī, Ukrainas teritorijas atmīnēšana var prasīt vairāk nekā 2700 gadus, liecina matemātisks aprēķins.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!