Nesen publicētos dokumentos norādīts, ka, neskatoties uz Kremļa operāciju apspiešanu, Krievijas spiegu primārais mērķis Francijā joprojām ir politiķi, ziņo medijs "Politico".
Francijas izlūkdienests ir atklājis, ka Krievijas spiegi pēdējos mēnešos ir centušies izveidot sakarus ar valsts amatpersonām. Atsaucoties uz ceturtdien publicētām parlamentāro sēžu transkripcijām, izlūkdienests ir organizējis vairākas operācijas, lai brīdinātu parlamenta deputātus par iespējamiem ārvalstu spiegošanas riskiem.
Francijas Iekšējās drošības ģenerāldirektorāta (DGSI) vadītājs Nikolass Lerners februāra sēdē brīdināja politiķus, ka Krievija ir aktīvākais ārvalstu spēks. Vairāki desmiti aģentu no Krievijas trim izlūkdienesta aģentūrām izmanto diplomātisku aizsegu, lai iefiltrētos Francijas politiskajā sistēmā, atklāja dokumenti. Tajos bija norādīts, ka izlūkdienesta redzeslokā ir arī Ķīna, tomēr pastāvot mazāka iespēja, ka Pekina izmantotu aģentus diplomātiskā aizsegā.
Savukārt parlamentārā komiteja kopš decembra izmeklē ārvalstu iejaukšanos, intervējot augtākos izlūkdienesta darbiniekus. Komiteju pagājušajā gadā radīja galēji labējo partija "Nacionālā fronte", izskanot apsūdzībām par ārvalstu iejaukšanos valsts iekšlietās.
Vairāku desmitu lapaspušu garās intervijas sniedz ieskatu Krievijas spiegu operācijās. Tajās parādās piemērs par aģentu, kurš izlicies par studentu, lai sarunātu it kā privātstundas ar franču inženieri. Kāds cits aģents, izmantojot Brazīlijas pasi, centies iefiltrēties Starptautiskajā Krimināltiesā (SKT) Hāgā.
"Mēs regulāri, pēc politiķu pieprasījuma vai mūsu iniciatīvas, kontaktējamies ar amatpersonām, lai informētu vai nepieciešamības gadījumā izskaidrotu viņiem, ar ko viņi kontaktējas," skaidroja Lerners.
"Mēs to esam darījuši vairākas reizes pēdējo mēnešu laikā, kopš atklājām Krievijas izlūkdienesta aģentu centienus iefiltrēties," uzsvēra Lerners, atgādinot, ka kopš okupantu iebrukuma Ukrainā, spiegu skaits ir ievērojami samazinājies.
Maskavas operācijas Francijā atklātas aģentūras "līdz šim nozīmīgākajā pretspiegošanas operācijā vairāku desmitu gadu laikā". Tā rezultātā tika izraidīti 35 krievu diplomāti, seši spiegi un varasiestādes slēdza Krievijas pārstāvniecību Eiropas Padomē (EP) Strasbūrā.
Ārvalstu iejaukšanās Francijas iekšpolitikā kļuva par aktuālu tēmu, Krievijai uzsākot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Aizdomās par saitēm ar Krieviju tika turēti vairāki politiķi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
