17. aprīlī Krievijas tiesa vienam no vadošajiem Krievijas opozicionāriem Vladimiram Kara-Murzam piesprieda brīvības atņemšanu uz 25 gadiem. Viņu apcietināja Krievijā pagājušā gada aprīlī uz vairāku apsūdzību pamata, galvenokārt – par valsts nodevību. Līdz sprieduma pasludināšanai "Delfi" bija iespēja sarunāties ar emigrācijā dzīvojošo politiķa sievu, fonda "Free Russia Foundation" līdzstrādnieci Jevgeņiju Kara-Murzu.
Pēdējo 20 gadu laikā Vladimirs Kara-Murza bijis viens no spilgtākajiem Vladimira Putina pretiniekiem, 2015. gadā noslepkavotā Borisa Ņemcova sabiedrotais. Viņš ir viens no aktīvākajiem „Magņicka likuma” ieviešanas atbalstītājiem, kas ļauj ieviest personiskas sankcijas pret cilvēkiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību un likumu pārkāpumiem ārvalstīs (pieņemts ASV 2012. gadā, Latvijā – 2018. gadā).
Kara-Murzam ar Latviju ir asinssaites. Viņa vecvectēva brālis Georgs Bisenieks bijis pazīstams latviešu diplomāts un politiķis, pirmais Latvijas Republikas vēstnieks Lielbritānijā un ģenerālkonsuls Ļeņingradā. Padomju vara viņu sodījusi kā „latviešu spiegu”.
Jūsu vīra lēmums atgriezties Krievijā pēc kara sākuma ar viņa reputāciju kā atklātam Putina režīma pretiniekam – tas bija apzināts solis? Vai mēs varam teikt, ka Vladimirs brīvprātīgi devās cietumā?
Viņš vienmēr ir uzskatījis sevi par Krievijas politiķi. Viņam vienmēr ir bijis svarīgi dalīt riskus starp tiem cilvēkiem, kuri iestājas pret Putinu valsts iekšienē. Viņš uzskatīja par nepieņemamu aicināt cilvēkus uz pretošanos, kamēr pats atrastos drošā attālumā. Un viņš to vairākkārt ir apliecinājis dzīvē. Par to liecina viņa saindēšana 2015. un 2017. gadā un atteikšanās aizbraukt no Krievijas pēc kara sākuma
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv