Krievijas karakuģi, kas spēj veikt zemūdens operācijas, atradās netālu no vietas, kur vēlāk notika gāzesvadu "Nord Stream" eksplozijas, konstatēts vairāku Ziemeļvalstu mediju kopīgajā izmeklēšanā.
2022. gada 26. septembrī Baltijas jūrā notika vairākas eksplozijas, sabojājot abus "Nord Stream" cauruļvadus un izraisot četras noplūdes. Zviedrijas prokuratūra apstiprinājusi, ka "Nord Stream" gāzesvadu sprādzieni bijusi sabotāža, bet tās īstenotāji vēl arvien nav noskaidroti. Izmeklēšana turpinās.
Ukraina un tās sabiedrotie gadiem ilgi iebilda pret "Nord Stream" projektu, uzskatot to par draudu nacionālajai drošībai. Taču Ukrainas valdība un militārpersonas noliedz jebkādu saistību ar sabotāžu.
Televīzijas dokumentālā programma "Putin's Shadow War", ko veido Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas raidorganizācijas DR, NRK, SVT un "Yle", pagājušajā mēnesī atklāja, ka Krievija izmanto kuģus, lai Ziemeļeiropas jūru ūdeņos izspiegotu kritisko infrastruktūru, tai skaitā Lielbritānijas piekrastē.
Jaunākajā programmas sērijā runāts par aizdomīgu Krievijas kuģu kustību pirms "Nord Stream" eksplozijām.
Trīs Krievijas kuģi pārvietojušies ar izslēgtiem raidītājiem. Tomēr raidorganizācijas apgalvo, ka spējušas izsekot kuģu kustībām, pateicoties pārtvertiem radiosakariem starp šiem kuģiem un Krievijas jūras spēku bāzēm no 2022. gada jūnija līdz septembrim.
Kuģu kustības izsekoja bijušais Lielbritānijas jūras spēku izlūkošanas virsnieks, kurš strādāja pie Krievijas Baltijas flotes sakaru pārtveršanas līdz aiziešanai pensijā 2018. gadā. Šī persona, kura dokumentālajā filmā paliek anonīma, apgalvoja, ka savos pētījumos izmantojusi brīvi pieejamu informāciju un radiosakarus.
Krievijas kuģi vairākas stundas uzturējās netālu no vietas, kur notika "Nord Stream" eksplozijas, un vienā gadījumā pavadīja tur gandrīz veselu dienu.
Viens no šiem kuģiem bija "Sibirjakov", kas, domājams, spēj veikt izlūkošanu zem ūdens, kartēšanu, kā arī nolaist dzelmē nelielu zemūdens transporta līdzekli.
Bijušais Lielbritānijas jūras spēku izlūkošanas virsnieks sacīja, ka kuģis jūnijā izvēlējies neierastu maršrutu netālu no vietas, kur vēlāk notika eksplozijas. Jūnijā tur atradās vēl viens Krievijas kuģis, bet trešais kuģis SB-123 šajā zonā ieradās piecas dienas pirms eksplozijām un uzturējās tur visu vakaru un nakti, bet pēc tam devās atpakaļ uz Krieviju.
Raidorganizācijas apgalvo, ka to izpētītie satelīta attēli apstiprina apgalvojumus par Krievijas kuģu neierastajiem maršrutiem un uzturēšanos sprādzienu vietas tuvumā.
SB-123 var tikt izmantots zemūdeņu atbalstam un glābšanai, un tas spēj veikt operācijas jūras gultnē, norāda raidorganizāciju aptaujātie eksperti.
Pagājušajā nedēļā mediji ziņoja, ka Dānijas Bruņotie spēki ir apstiprinājuši, ka četras dienas pirms "Nord Stream" eksplozijām Baltijas jūrā to tuvumā atradies vēl viens Krievijas karakuģis - "SS-750", kas paredzēts zemūdens operāciju veikšanai.
Dokumentālajā raidījumā netiek apgalvots, ka gūti pārliecinoši pierādījumi tam, ar ko kuģi nodarbojās vai ka sprādzienus būtu organizējusi Krievija, bet šie atklājumi rada jautājumus par kuģu maršrutu neparasto raksturu.
Krievija noliedz jebkādu saistību ar "Nord Stream" gāzesvadu sprādzieniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
