Ukraina nav saistīta ar trešdien notikušajiem dronu uzbrukumiem Kremlim, par kuriem paziņoja Maskava, atsaucoties uz Ukrainas prezidenta preses sekretāru, ziņo raidsabiedrība BBC.
"Mums nav informācijas par tā saucamajiem nakts uzbrukumiem Kremlim, bet, kā ne reizi vien ir teicis prezidents Zelenskis, visus rīcībā esošos spēkus un līdzekļus Ukraina velta savu teritoriju atbrīvošanai, nevis uzbrukumiem svešām," raidsabiedrībai BBC komentē Volodimira Zelenska preses sekretārs Serhijs Nikiforovs.
Viņš papildina, ka īpaši pārsteidz valsts-teroristes formulējums, notikušo saucot par teroraktu: "Terorakts ir mājas sagraušana Dņipro un Umaņā, vai raķete pa rindām pie stacijas Kramatorskā un daudzas citas traģēdijas, bet ne tas, kas notika Maskavā."
Acīmredzot tā ir situācijas nokaitēšana pirms 9. maija, secina Nikiforovs.
Kremļa preses dienests iepriekš trešdien apgalvoja, ka virs Kremļa ar radiolektroniskās cīņas līdzekļiem notriekti divi Ukrainas droni. Plašāku informāciju – no kurienes droni palaisti, cik lieli un kāda tipa bijuši, varasiestādes līdz šim nav sniegušas.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
