Krievija 2022.gadā valsts budžeta aptuveni 143 miljardus rubļu (1,9 miljardi ASV dolāri) novirzīja valsts plašsaziņas līdzekļiem, bet šajā gadā tiem jau atvēlējusi 1,6 miljardus dolāru, konstatēts nevalstiskās organizācijas "Debunk.org" pētījumā.
"Debunk.org" pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka organizācijas veiktajā analīzē noskaidrots, ka 2022.gada pirmajā ceturksnī, kad sākās pilna apjoma iebrukums Ukrainā, izdevumi valsts plašsaziņas līdzekļiem pieauga trīs reizes, salīdzinot ar šo pašu periodu 2021.gadā. Nav pārsteigums, ka pagājušā gada vidū Krievijas amatpersonas pārstāja izpaust informāciju par budžetu, norāda "Debunk.org".
Tomēr, balstoties uz datiem ideju laboratorijas "Ekonomikas ekspertu grupa", kas cieši sadarbojas ar Krievijas valdību, tīmekļa vietnē, sākotnējais budžets 115 miljardu rubļu apjomā tika pārsniegts, jo šī nauda beigusies 2022.gada novembrī. Saskaņā ar "Debunk.org" aplēsēm valstij piederošie vai valsts sponsorētie masu saziņas līdzekļi pagājušā gadā iztērēja 143 miljardus rubļu, savukārt papildu izdevumi, visticamāk, veidoja deficītu.
2023.gadā Krievija nemainīja savu ierastos tēriņu paradumus un 1,6 miljardus dolāru atvēlēja plašsaziņas līdzekļiem, kas izplata propagandu. "Mūsu jaunajā pētījumā redzams, ka trīs galvenās aģentūras, kuras saņem visvairāk finansējuma, nav mainījušās - vairāk nekā 51% no līdzekļiem kārtējo reizi tika atvēlēti valsts VGTRK, RT (iepriekš "Russia Today") un "Rossija segodņa"," sacīja analīzes līdzautore Aleksandra Mihalovska-Kuba.
Viskrievijas Valsts televīzijas un radio apraides uzņēmums VGTRK saņēmis 25,8 miljardus rubļu. Šī raidorganizācija uzrunā Krievijas iekšējo auditoriju, un tai ir ievērojama ietekme. VGTRK pieder federālo un reģionālo televīzijas kanālu tīkls, tā programmas ir pieejamas arī straumēšanai tiešsaistē.
"Jāņem vērā, ka televīzijas popularitāte Krievijā ir mazliet kritusies. No 2022.gada februāra līdz jūlijam "Pervija kanal", "Rossija-1" un NTV auditorija ir samazinājusies par ceturto daļu," norādīja "Debunk.org" vecākais analītiķis Jakubs Kubs. Turklāt kopš kara Ukrainā sākšanās VGTRK zaudējis vairākus nozīmīgus ārzemju sponsorus, jo uzņēmumi, kuri iegādājās reklāmlaiku šajos kanālos, atstāja šo tirgu. Krievijas televīziju arī ir skārušas sankcijas, piemēram maijā ASV bloķēja finansējumu "Pervij kanal", "Rossija-1" un "NTV", kā arī telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu šiem kanāliem.
"Tomēr ar gandrīz 26 miljardiem rubļu pietiek, lai saglabātu vēlamo ietekmi uz vietējo auditoriju un izplestos uz Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainā. Ir ziņots, ka VGTRK atklāj filiāles Luhanskas, Doneckas, Hersonas un Zaporižjas apgabalos," stāsta Mihalovska-Kuba.
Savukārt RT, kurš ir Kremļa galvenais informācijas ietekmes balsts ārzemēs, finansējums ir mazliet samazinājies. 2023.gadā tam tika atvēlēti 26,3 miljardi rubļu, lai gan iepriekšējā gadā tas saņēma 28,7 miljardus rubļu. Turklāt pēc iebrukuma Ukrainā pret Krieviju vērstās sankcijas lika šim medijam pārtraukt apraidi Eiropas Savienībā, Kanādā, ASV un Apvienotajā Karalistē, kā arī slēgt vairākus birojus.
"Tomēr RT joprojām atrod veidus, kā attīstīt savu darbību. Tas ir iegājis Serbijas tirgū un "RT Balkan" apraidi plānots sākt, vēlākais, 2024.gadā. Šis medijs stiprina savu klātbūtni Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā," teica Kubs.
2023.gadā Krievijas Aizsardzības ministrijas pārziņā esošā plašsaziņas līdzekļu tīkla "Zvezda" finansējums pieauga gandrīz divas reizes. Šis tīkls saņēma 3,5 miljardus rubļu (47,4 miljoni dolāru), kas ir par 1,6 miljardiem rubļu vairāk nekā pērn.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
