Nelielā mazdārziņu kolonija dienvidrietumos no Vācijas galvaspilsētas Berlīnes, ciematiņā ar nosaukumu Markvarta, šonedēļ piedzīvo lielus satraukumus. Dārziņus nāks pārbaudīt īpaša komisija, un tiem, kam zāliens aizņem procentuāli vairāk vietas nekā dārzāju vagas un puķu dobes, var nākties maksāt lielu sodu. Tieši tāpēc pēdējās dienās Markvartas mazdārznieki steigā uzar daļu no zāliena un vismaz skata pēc stāda kartupeļus. Vācu tūrisma žurnāliste un grāmatu autore Ulrike Vībrehte, kurai šeit mazdārziņš ir jau astoņus gadus, gan pārāk nesatraucas, cerot, ka viņas daudzos augļu kokus komisija ieskaitīs kā noderīgu veģetāciju un sods nebūs jāmaksā.
Likumi un noteikumi
Vācieši nebūtu vācieši, ja ikvienu dzīves sfēru "nepieskatītu" stingri likumi. Pirmais likums, kas regulēja mazdārzniekus, Vācijā tika pieņemts 1919. gadā, bet šobrīd spēkā esošais "Bundeskleingartengesetz" jeb Federālais mazdārziņu likums ir spēkā kopš 1983. gada, un tas regulē mazdārziņu sistēmu visā Vācijā.
Likumā ir 20 panti un vairāki apakšpunkti, kas, piemēram, nosaka, ka mazdārziņš ir domāts "nekomerciālai dārzkopības izmantošanai, jo īpaši dārzkopības produktu ražošanai personīgai lietošanai". Piešķirtā mazdārziņa zeme nedrīkst būt lielāka par 400 kvadrātmetriem, savukārt lapeni vai dārza būdiņu jaunais mazdārznieks nedrīkst būvēt plašāku par 24 kvadrātmetriem. Tāpat dārza mājiņa nedrīkst būt piemērota
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
