Zelenskis rosina sākt sarunas Ukrainas uzņemšanai ES  (4)

"Ukrainas un ES attiecībās pienācis laiks kliedēt mākslīgo politisko neskaidrību. Ir pienācis laiks pieņemt pozitīvu lēmumu – uzsākt sarunas par Ukrainas iestāšanos ES," sacīja Zelenskis.

Ukraina pērn tika atzīta par oficiālu ES kandidātvalsti un šobrīd gaida komisijas vērtējumu tam, vai reformas ir pietiekamas formālu iestāšanās sarunu uzsākšanai.

Eiropa dara visu, lai grautu Krievijas autoritārā līdera Vladimira Putina kara mašīnu, kopīgajā preses konferencē sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, solot, ka Krievijai noteiktās stingrās sankcijas kļūs vēl bargākas.

Ukraina šodien ir vispiemērotākā vieta, kur svinēt Eiropas vienotības un miera dienu, no jauna izvērtēt vēstures mācības un uzņemt kursu uz labākas nākotnes nodrošināšanu, sacīja EK prezidente.

Ukraina cīnās par tiem pašiem ideāliem, kas ir Eiropā 9. maijā svinētās Eiropas dienas pamatā, viņa uzsvēra.

"Putins un viņa režīms iznīcināja šīs vērtības [savā zemē] un tagad cenšas tās iznīcināt Ukrainā," sacīja Leiena, atgādinot, ka daudzi krievu okupanti ir bijušie cietumu ieslodzītie.

Agresors jau ir cietis smagu sakāvi, bet Ukraina var cerēt uz Eiropas palīdzību tik, cik nepieciešams, solīja EK prezidente.

Eiropa dara visu, kas ir tās spēkos, lai grautu Putina kara mašīnu un viņa ienākumus, viņa uzsvēra.

Viens no līdzekļiem ir Krievijai noteiktās sankcijas, kas kļūs vēl stingrākas, piebilda EK prezidente.

Leienai preses konferencē tika uzdots jautājums par Ukrainas progresu ceļā uz iestāšanos ES. Lai to paveiktu, valstij ir jāīsteno septiņas reformas, ko ES noteikusi kā nosacījumu uzņemšanai blokā.

"Atstāj lielu iespaidu, ka Ukraina, neraugoties uz pilna mēroga karu, bez paguruma un visai intensīvi strādā pie šo septiņu soļu īstenošanas. Ir paveikts daudz, bet darbs turpinās," atbildēja EK prezidente.

Vajadzīga ģeopolitiska, paplašināta, pārveidota un nākotnei atvērta Eiropas Savienība (ES), uzsvēra Vācijas kanclers Olafs Šolcs, uzrunājot Eiropas Parlamentu (EP) debašu ciklā "Šī ir Eiropa", aicinot veidot vienotu Eiropu, kas spēj mainīties, lai nostiprinātu pozīcijas nākotnes pasaulē, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Šolcs uzsvēra, ka Eiropa ir atbildīga arī par pasauli ārpus tās robežām. Viņa ieskatā, Eiropas labklājību nevar nošķirt no pārējās pasaules labklājības. Vācijas kanclers uzsvēra, ka 21. gadsimta pasaule būs multipolāra, un tā jau ir tāda kļuvusi.

Viņš akcentēja, ka ES ir jāsaprot trīs lietas - nākotne ir mūsu rokās, jo vienotāka būs Eiropa, jo labāk tai ies nākotnē, patlaban jācenšas panākt vairāk atvērtības un ciešāka sadarbība, nevis jādodas pretējā virzienā. Savukārt, lai nostiprinātu Eiropas vietu rītdienas pasaulē, tai jāmainās, teica kanclers.

Runājot par Krievijas karu pret Ukrainu, viņš sacīja, ka ES tagad ir jānosaka Ukrainas atjaunošanas kurss. Pēc viņa paustā, plaukstoša, demokrātiska, eiropeiska Ukraina būs skaidrākais noraidījums [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina imperiālajai, revizionistiskajai un nelikumīgajai politikai.

Multipolārajā pasaulē svarīgi partneri ir pasaules dienvidu valstis, turpināja kanclers Šolcs. Eiropai ir jāiestājas par nodrošinātību ar pārtiku un nabadzības mazināšanu, un tai jāpilda solījumi par starptautisku rīcību klimata un vides aizsardzības jomā.

Runājot par paplašināšanos, kanclers sacīja, ka godprātīga paplašināšanās politika būtu pildīt solījumus - pirmkārt un galvenokārt Rietumbalkānu valstīm. Viņš paziņoja, ka centīsies panākt, lai ES Padome varētu ar kvalificētu balsu vairākumu pieņemt vairāk lēmumu par ārpolitiku un nodokļiem.

Runājot par migrāciju un patvērumu, viņš sacīja, ka ES vieno mērķis labāk pārvaldīt un regulēt nelikumīgo migrāciju, nenododot savas vērtības. Šolcs uzsvēra, ka daudzviet Eiropā ir vajadzīgi darba ņēmēji no trešām valstīm, un, ja Eiropa piesaistīs likumīgas migrācijas iespējas nosacījumam, ka izcelsmes un tranzīta valstīm jāuzņem atpakaļ tie, kam nav tiesību uzturēties Eiropā, "ieguvēji būs visas puses".

Reaģējot uz Šolca priekšlikumiem par ES reformu, EP deputāti pieprasīja Eiropas līderiem drosmi, lai virzītu ES uz nākotni, un aicināja kancleru Šolcu pirms 2024. gada EP vēlēšanām ierosināt Konventa sasaukšanu. Vairāki EP deputāti pieprasīja turpināt palīdzēt Ukrainai pretoties Krievijas agresijai, līdz tiks nodrošināts taisnīgs miers, savukārt citi kritizēja Vāciju par novēlotu atbalstu Ukrainai un nosodīja ES par to, ka tā piešķir atbalstu ieroču rūpniecībai.

Vairāki deputāti uzsvēra, ka ir svarīgi cīnīties pret Krievijas kara Ukrainā ekonomisko ietekmi uz Eiropas pilsoņiem, un daži aicināja pieņemt jaunus tiesību aktus, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu, kā arī reformēt ES elektroenerģijas tirgu, lai garantētu taisnīgas cenas. Daži runātāji uzsvēra Eiropas zaļās un digitālās pārejas nozīmi un pieprasīja vairāk investīciju šajās jomās, lai Eiropa varētu izvirzīties vadībā tehnoloģisko inovāciju jomā.

Otrdien norisinājās desmitās debates ciklā "Šī ir Eiropa" ar ES valdību vadītājiem. Iepriekšējo reizi šajās debatēs viesojās Luksemburgas premjerministrs Ksavjers Betels, Lietuvas prezidents Gitanu Nausēda.

2022. gadā ar EP deputātiem debatēja arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, Itālijas premjerministrs Mario Dragi, Īrijas premjerministrs Mikails Martins, Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs, Grieķijas premjers Kirjaks Mitsotakis, Somijas valdības vadītāja Sanna Marina un Slovēnijas premjers Roberts Golobs.