Krievijas diktators Vladimirs Putins Krievijas Uzvaras dienas svinības 9. maijā centās izmantot, lai saliedētu Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) organizācijas partnerus, daudzi no kuriem pēc 2022. gada 24. februāra cenšas samazināt savu atkarību no Kremļa, secina ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW).
Šogad uz 9. maija parādi Maskavā ieradās Armēnijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas līderi. Putins uzsvēra viņu dalības nozīmību un atkārtoja Kremļa standarta retoriku par tiekšanos uz "daudzpolāru pasaules kārtību".
Uzrunas laikā pirms parādes Putins arī atkārtoja dzirdētos naratīvus par gatavošanos ilgstošam karam un apgalvoja, ka Krievija veiksmīgi pretojas Rietumiem.
Atšķirībā no NVS līderiem citas Rietumos neietilpstošas valstis ir atraidījušas Kremļa mēģinājumus izveidot pret Rietumiem vērstu koalīciju, sevišķi tas attiecas uz Ķīnu, kas arvien vairāk attālinās no Krievijas, domā eksperti.
ISW iepriekš vērtēja, ka Krievijas militārās varenības degradācija Ukrainā, domājams, ir mazinājusi citu valstu vēlmi pievienoties Maskavas koalīcijai.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
