Ar nesen notikušo raķešu uzbrukumu vilni Ukrainai okupanti cenšas parādīt, ka attur gaidāmo Ukrainas spēku pretuzbrukumu, taču patiesībā tam būtiskas ietekmes uz gaidāmo ofensīvu nav, secina ASV bāzētā domnīca "Institute For The Study Of War" (ISW).
Krievijas spēki teju katru dienu cenšas veikt raķešu uzbrukumus, ar to mēģinot radīt iespaidu, ka attur potenciālo ukraiņu pretuzbrukumu, raksta domnīcas eksperti.
Taču triecieni ar zemu efektivitāti, domājams, nav būtisks faktors, kas varētu mainīt Ukrainas plānus, secina analītiķi.
8. maija vakarā Krievija pret Ukrainas austrumu apgabaliem raidīja astoņas spārnotās raķetes "Kalibr", bet 9. maija agrā rītā okupanti palaida 17 spārnotās raķetes no četriem stratēģiskajiem bumbvedējiem Tu-95MS. Pēdējā uzbrukumā Ukrainas spēki neitralizēja 23 no 25 raķetēm, raksta aģentūra UNIAN.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
