Krievijas diktators Vladimirs Putins sapņoja par zibenskaru Ukrainā un patiešām ticēja Kijivas sagrābšanai dažu dienu laikā, taču viņam nebija plāna "B" un tas ieveda viņu lamatās, laikrakstā "The New York Times" raksta politikas apskatnieks, trīskāršs Pulicera balvas ieguvējs Tomass Frīdmens.
Tagad diktators nespēj beigt karu, bet viņa armija nav spējīga sagrābt jaunas teritorijas – karadarbības izbeigšana nozīmētu sakāves pieņemšanu, secina Frīdmens.
To, ka Putinam, sākot karu, nebija plāna "B", apliecina okupantu ķeršanās pie haotiskas civilās infrastruktūras un miermīlīgu pilsētu apšaudīšanas. Iespējams, Kremlī tagad cer, ka ilgs nogurdinošs karš uz izturību spēs salauzt ukraiņu pretestību un vājināt Rietumu palīdzību Ukrainai.
Šobrīd Putina plāna "B" būtība ir nomaskēt plāna "A", kas paredzēja zibenīgu visas Ukrainas sagrābšanu, krahu, secina žurnālists. Viņš norāda, ka Krievijai šis karš būtu jāsauc nevis par "speciālo militāro operāciju", bet operāciju "glāb manu seju".
"Tas padara šo par vienu no mūsdienu slimākajiem un bezjēdzīgākajiem kariem – līderis iznīcina citas valsts civilo infrastruktūru, līdz tas sniedz pietiekami daudz aizsega faktam, ka viņš bija liels muļķis," raksta Frīdmens.
Putins līdz pat šim brīdim mēģina atrast vismaz kādu attaisnojumu "otrās pasaules armijas" neveiksmēm Ukrainā. Piemēram, 9. maija parādes laikā viņš atkārtoja maldus, ka Ukraina neeksistē, bet tās teritorija ir daļa no Krievijas, bet karu izprovocējuši Rietumu "globālisti un elites".
Analītiķis ir pārliecināts, ka Putins tagad ar visiem spēkiem meklē plānu "B", bet viņam ir ļoti daudz problēmu. Tagad ir jāizskaidro Krievijas iedzīvotājiem neveiksmes, zaudējumi un izolācija, kurā valsts ir nonākusi.
"Nav iespējams iekļūt Putina galvā un paredzēt viņa nākamo soli, bet tendences mani satrauc. Jo no Putina darbībām mēs zinām, ka viņš apzinās – plāns "A" ir izgāzies. Un tagad viņš darīs visu, lai izstrādātu plānu "B", lai attaisnotu briesmīgos zaudējumus valstij, kurā sakauti līderi neaiziet miermīlīgi," nobeidz Frīdmens.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
