Krievija būs pārsteigta par Ukrainas pretuzbrukumu, domā Pentagonā  (7)

Viņš stāsta, ka amerikāņiem patīk taktika pārsteigt ienaidnieku un to, domājams, darīs arī ukraiņi.

"Es domāju, ka krievi būs pārsteigti, kad ukraiņi liks lietā to, pie kā viņi ir strādājuši vairākus pēdējos mēnešus," paredz Batlers.

Militārists arī atklāj, ka iekšējās diskusijās ar ASV galveno ģenerāli Marku Milliju nekad nav runāts par to, ka Ukrainai būs jāsēžas pie sarunu galda, ja tā kaut ko nesasniegs savā pretuzbrukumā.

Viņš pasvītro, ka ASV prezidents Džo Baidens ir apsolījis ilgtermiņa atbalstu Ukrainai neatkarīgi no gaidāmā uzbrukuma rezultātiem.

Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā britu raidsabiedrībai BBC stāsta, ka valstij nepieciešams vairāk laika pretuzbrukuma sākšanai, lai saņemtu vairāk bruņojuma no sabiedrotajiem.

"Ar to, kas mums ir, mēs varam doties uz priekšu un gūt panākumus. Bet tad mēs zaudētu daudz cilvēku. Es domāju, ka tas ir nepieņemami. Tāpēc mums ir jāpagaida. Mums joprojām vajag vairāk laika," skaidro prezidents.

Zelenskis pauda pārliecību par Ukrainas bruņoto spēku spējām uzbrukt un brīdināja par kara iesaldēšanas riskiem, ar ko rēķinoties Krievija. Tomēr nekas nespēs Ukrainu piespiest atteikties no savām teritorijām, izceļ politiķis.

"Kāpēc lai jebkurai pasaules valstij būtu jāatdod Putinam sava teritorija?" jautā Zelenskis.

Ukrainai ir izstrādāti vairāki pretuzbrukuma varianti un izvēle par tiem būs atkarīga no aktuālajiem apstākļiem galīgā lēmuma pieņemšanas brīdī, atsaucoties uz Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāru Oleksiju Daņilovu, raksta aģentūra UNIAN.

Savukārt Ukrainas Prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks aicināja neuzskatīt gaidāmo pretuzbrukumu kā lielu izšķirošo kauju, jo tas būšot virknes pasākumu kopums.

9. maijā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņoja, ka Ukrainai ir visi nepieciešamie resursi okupēto teritoriju atgūšanai.

Ukrainas plānotais pretuzbrukums okupēto teritoriju atgūšanai ir viens no apspriestākajiem tematiem kara kontekstā pēdējo mēnešu laikā.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.