Šveices zinātnieki Alpos un Arktikā atklājuši mikroorganismus, kas spēj sagremot plastmasu arī pie zemas apkārtējās vides temperatūras, un tas var nozīmēt izrāvienu atkritumu pārstrādes jomā, vēsta portāls "The Guardian".
Zinātnieki ievāca paraugus un tumšā laboratorijā pie +15 Celsija grādu temperatūras izaudzēja 19 veidu baktērijas un 15 veidu sēnītes, kurām pēc tam "baroja" dažāda veida plastmasas.
Atklājās, ka mikroorganismi spēj sagremot poliuretānu un dažus plastmasas maisījumus. Neviens no mikrobiem gan nespēja pārstrādāt polietilēnu, no kura tiek izgatavoti plastmasas maisiņi un iepakojuma plēve.
Pētījuma autori uzskata, ka šie mikroorganismi var samazināt plastmasas pārstrādes izmaksas un ekoloģisko slogu, jo darbojas arī aukstumā.
Jau iepriekš atklāta virkne mikroorganismu, kas spēj sagremot plastmasu, taču tas notiek tikai par +30 Celsija grādiem augstākā temperatūrā. Tas nozīmē, ka šo mikrobu izmantošana rūpnieciska mēroga plastmasas pārstrādē prasa daudz enerģijas un nav ekoloģiska. Savukārt jaunatklātie mikroorganismi spēj gremot pat tikai pie +4 Celsija grādiem, akcentē zinātnieki.
Katru gadu pasaulē par atkritumiem kļūst aptuveni 300 miljoni tonnu plastmasas – aptuveni tikpat sver visi Zemes iedzīvotāji. Savukārt pārstrādāta tiek tika mazāk nekā piektā daļa plastmasas atkritumu. Ceturtdaļa plastmasas tiek sadedzināta, bet vairāk nekā puse nonāk izgāztuvēs un okeānos.
Plastmasai okeānos sadaloties, sīkas plastmasas daļiņas nokļūst dzeramajā ūdenī un pārtikā. Zinātnieki lēš, ka nedēļas laikā cilvēks vidēji apēd vienu plastikāta maksājuma karti. 2022. gadā mikroplastmasa pirmo reizi tika atklāta cilvēka asinīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
