Baltijas jūras gāzes vada "Nord Stream" eksplozijas 2022. gada septembrī bija vēsturiski pirmā diversija pret zemūdens komunikācijām. Aizvien vairāk pazīmju liecina, ka tajā iesaistīta Krievija. Baltijas valstu ekonomika ir atkarīga no zemūdens infrastruktūras Baltijas jūras dibenā – no elektrības un telekomunikāciju kabeļiem, kā arī gāzes vada "Baltic Pipe".
Vai iespējams, ka "Nord Stream" notikumi atkārtojas? Kādus draudus Baltijas valstīm rada šādi scenāriji? "Delfi" vērsās pie Dānijas, Igaunijas un Latvijas drošības ekspertiem, kā arī pie Latvijas Aizsardzības ministrijas – eksperti pieļauj, ka diversijas pret zemūdens komunikācijām ir iespējamas un tās rada draudus Baltijas valstīm.
2023. gada aprīļa vidū Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas sabiedriskās televīzijas kanāli – DR, NRK, SVT un "Yle" – sāka publiskot pētījumus par Krievijas spiegu darbību šajās valstīs. Autori secināja, ka Krievija var būt saistīta ar sprādzieniem gāzes vadā "Nord Stream": eksploziju vietā dažas dienas un nedēļas iepriekš bija gan Krievijas karavīri, gan civilpersonas. Turklāt viņi turpina aktīvi izlūkot pazemes komunikācijas Baltijas un Ziemeļjūras ūdeņos.
Kuģi diversanti
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
