NATO jūlijā gaidāmajā samitā Viļņā plāno apstiprināt tūkstošiem lapaspušu garus militāros plānus, kuros pirmo reizi kopš Aukstā kara ir aprakstīts, kā alianse atbildētu Krievijas uzbrukumam, ziņo aģentūra "Reuters".
Medijs skaidro, ka šis solis iezīmē nozīmīgas pārmaiņas. NATO jau vairākas desmitgades nav saskatījusi vajadzību izstrādāt augsta līmeņa aizsardzības plānus, jūtoties droša, ka pēcpadomju Krievija vairs nerada draudus citām valstīm.
Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā, kas raksturots kā asiņainākais karš kopš 1945. gada, mudinājis aliansi jau laicīgi izstrādāt plānus iespējamam konfliktam ar Kremli.
"Starp krīzes menedžmentu un kolektīvo aizsardzību ir fundamentāla atšķirība. Grafiku nosaka mūsu pretinieks, nevis mēs. Mums ir jāsagatavojas faktam, ka konflikts var sākties jebkurā brīdī," komentēja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers.
Iezīmējot tā sauktos NATO reģionālos plānus, alianse arī varēs sniegt norādījumus dalībvalstīm kā uzlabot to militāros spēkus un loģistiku.
"Sabiedrotie skaidri zinās kādi spēki un spējas ir nepieciešamas, tostarp, kur, ko un kā tos izvietot," skaidroja NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs, raksturojot slepenos dokumentus, kuros tāpat kā Aukstajā karā spēki tiks norīkoti, lai nodrošinātu aizsardzību konkrētos alianses reģionos.
Tas iezīmē procesu, ko veicināja Krimas aneksija 2014. gadā, kas lika Rietumu sabiedrotajiem pirmo reizi izvietot karaspēku austrumos, Lielbritānijai, Kanādai un Vācijai uzņemoties vadību Baltijas valstīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
