Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels ierosinājis iemaksāt vēl 3,5 miljardus eiro fondā, no kura tiek finansēta militārā palīdzība Ukrainai, trešdien atklājuši avoti ES.
Avoti stāsta, ka Borels lūdzis ES valdības paaugstināt finanšu griestus Eiropas Miera mehānismam (EPF), caur kuru Ukrainai militārajā palīdzībā jau piešķirti aptuveni 4,6 miljardi eiro.
"Viņš tikko izteica priekšlikumu," izteicies kāda Eiropas diplomāts.
Borela priekšlikums jāatbalsta visām ES dalībvalstu valdībām. Tās pagājušajā decembrī vienojās, ka vajadzības gadījumā fonda palielināšana varētu būt attaisnojama.
Fonds tika izveidots 2021. gadā ar mērķi palīdzēt attīstības valstīm iegādāties militāro aprīkojumu, bet ES ātri vien nolēma izmantot to ieroču sagādei Ukrainai.
Fonds ir nodalīts no ES budžeta, no kura liegts finansēt militārās operācijas.
Taču fakts, ka ES valstis apvienojās, lai iegādātos ieročus un munīciju valstij, kas karo ar Krieviju, iezīmēja vēsturisku soli blokam, kas gadu desmitiem izvairījās no iesaistīšanās aizsardzības un militārajos jautājumos.
Ukrainas kara ietekmē fonda līdzekļi izsīkst daudz ātrāk nekā plānots. Fonda sākotnējais budžets bija pieci miljardi eiro, kas bija paredzēts līdz 2027. gadam. Griesti jau vienreiz tika pacelti - pagājušajā decembrī par diviem miljardiem eiro.
Fonds ļauj ES valstīm, kas piegādā Ukrainai ieročus un munīciju, atgūt daļu no izmaksām. ES valstu iemaksas fondā tiek noteiktas atbilstoši to ekonomikas lielumam.
Kāda augsta līmeņa ES amatpersona pavēstījusi, ka Borels ir nolēmis lūgt palielinājumu, jo fonds sāk izsīkt un ES ārpolitikas dienests vēlas būt pārliecināts, ka EPF ir pietiekami daudz naudas, lai finansētu militāro palīdzību ne tikai Ukrainai, bet arī citām valstīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
