Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Vairāk nekā puse pasaules lielo ezeru un ūdenskrātuvju ir samazinājušies kopš 90. gadu sākuma, galvenokārt klimata pārmaiņu dēļ, pastiprinot bažas par ūdeni lauksaimniecībai, hidroenerģijai un cilvēku patēriņam, atklāts jaunā pētījumā, uz kuru atsaucas "Al Jazeera".

Starptautisku pētnieku komanda ceturtdien ziņoja, ka daži no pasaules svarīgākajiem saldūdens avotiem - no Kaspijas jūras starp Eiropu un Āziju līdz Dienvidamerikas Titikakas ezeram - gandrīz trīs gadu desmitus zaudēja ūdeni ar kopējo ātrumu aptuveni 22 gigatonnas gadā. Tas ir aptuveni 17 reizes lielāks par ASV lielākā rezervuāra - Mīda ezera - tilpumu.

Pētījumā, kas publicēts žurnālā "Science", tika atklāts, ka ezeri, piemēram, Arāla jūra Vidusāzijā un Nāves jūra Tuvajos Austrumos, ir samazinājušies neilgtspējīgu cilvēku rīcības paradumu dēļ, savukārt ezerus Afganistānā, Ēģiptē un Mongolijā skāra temperatūras paaugstināšanās, kas var palielināt ūdens zaudējumus.

Ūdens līmenis paaugstinājās arī ceturtdaļā ezeru, bieži vien aizsprostu būvniecības rezultātā attālos apgabalos. Dabiskie ezeri un dambji glabā apmēram 87 procentus no Zemes saldūdens, lai gan tie klāj tikai 3 procentus no planētas virsmas. Ziņojuma pamatā bija satelītattēlu dati, kas savākti no 1992. līdz 2020. gadam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!