Krievijas okupanti pēdējas nedēļās, gaidot Ukrainas pretuzbrukumu, nostiprina aizsardzības pozīcijas ap ieņemto Zaporižjas atomelektrostaciju (AES), atsaucoties uz avotiem spēkstacijā un tās pilsētiņā Enerhodarā, vēsta aģentūra "Reuters".
Apkārt Enerhodarai izraktas jaunas tranšejas, izvietotas papildu mīnas, bet AES novērošanas kameras pavērstas uz ziemeļiem – Ukrainas kontrolētās teritorijas pusi, uzzinājis medijs.
Dažās AES kompleksa ēkās okupanti jau vairākus mēnešus ierīko ugunspunktus un izvieto tīklus aizsardzībai pret droniem, apgalvo aģentūras avoti.
Eiropas lielākā AES Krievijas okupantu kontrolē atrodas kopš pagājušā gada marta. Kara laikā izskanējušas bažas par kodolobjekta drošību.
Ukrainas enerģētikas kompānijas "Enerhoatom" vadītājs Petro Kotins sarunā ar "Reuters" gan pauž neticību scenārijam, ka Ukrainas spēki varētu tiešā veidā uzbrukt AES. Tā vietā drīzāk nogrieztu Krievijas karavīru apgādes ceļus, piespiežot tos pašiem atkāpties.
Lielākās bažas rada risks, ka kauju dēļ var ciest pēdējā darbojošās elektrolīnija, kas nepieciešama reaktoru dzesēšanas sistēmu darbināšanai. Tādā gadījumā pēdējā iespēja ir darbināt dīzeļģeneratorus, kas kopš iebrukuma sākuma elektrības atslēgumu dēļ slēgušies iekšā jau sešas reizes.
Pašam Kotinam nav piekļuves okupētajai AES, bet no tur palikušajiem darbiniekiem viņš uzzinājis, ka okupantu karavīru skaits pēdējo mēnešu laikā stacijā palielinājies trīs reizes – no 500 līdz 1500. Tāpat teritorijā jau esot notikušas spēku atvilkšanas mācības.
"Manuprāt, viņi gatavojas evakuācijai, tāpēc saved visu vienā vietā, lai nepieciešamības gadījumā būtu gatavi visu savākt un aizbraukt," viņš prāto.
Savukārt viens no aģentūras avotiem Enerhodarā stāsta, ka okupanti no vietējās slimnīcas izveduši rentgena aparātu un citi aprīkojumu, tāpat tiekot izvesta aparatūra no slēgtajām Ukrainas banku filiālēm.
Uz šo ziņu fona Krievijas Aizsardzības ministrija piektdien apgalvo, ka okupantu aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apmeklējis "specoperācijas" zonu un inspicējis frontes komandpunktu Zaporižjas virzienā.
"Komandējošajam un komandieriem dots uzdevums turpināt aktīvu integrēto izlūkošanu, lai savlaicīgi atklātu pretinieka plānus un nepieļautu to īstenošanu," teikts ministrijas paziņojumā.
Domājams, ka runa ir par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu. Zaporižjas virziens tiek uzskatīts par vienu no ticamākajiem ofensīvas mērķiem. Panākumi šajā sektorā ļautu ukraiņiem atgūt kontroli pār Zaporižajas AES un potenciāli sasniegt Azova jūru, pārtraucot okupantu sauszemes savienojumu ar Krimas pussalu.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
