Turpinoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, kura ieilgšana ir pamudinājusi Maskavu meklēt ciešākās saites ar Pekinu, Krievija pirmo reizi 163 gadu laikā ir atvērusi ķīniešu vajadzībām stratēģiski nozīmīgo Tālo Austrumu ostu Vladivostokā, vēsta medijs "Think China".
Kā liecina Ķīnas Vispārējās muitas administrācijas paziņojums, sākot ar 1. jūniju Krievijas Vladivostokas osta kļūs par vienu no Ķīnas iekšējās tirdzniecības tranzīta ostām. To pašu vēsta arī Ķīnas valsts kontrolētais angļu valodas medijs "Global Times".
Vladivostoka ir lielākā Krievijas osta Klusajā okeānā ar kapacitāti gada laikā izlaist cauri gandrīz miljonu 20 pēdu konteineru vienību ekvivalentu (TEU), tepat bāzējas arī Krievijas Klusā okeāna karaflote.
Savulaik ar nosaukumu Haišenvai Vladivostoka bija Ķīnas Cjini dinastijas daļa, taču 1860. gadā saskaņā ar Pekinas līgumu kopā ar teritoriju uz austrumiem no Usuri upes tika nodota Krievijas impērijai.
Rezultātā pēdējos 163 gadus Ķīnas Dzjiliņas un Heilundzjanas provinces zaudēja izeju uz jūru un preces nosūtīšanai uz citiem Ķīnas reģioniem bija jātransportē vairāk nekā 1000 kilometrus pa sauszemi uz Daliaņas (kartē zemāk) vai citām Liaoninas provinces ostām, skaidro medijs.
Piekļuve Vladivostokas ostai tagad ievērojami saīsinās ceļu līdz jūrai un būtiski uzlabos reģiona rūpniecības konkurētspēju. No Huņčuņas pilsētas līdz Vladivostokas ostai ir aptuveni 200 kilometru attālums, kas nozīmē ievērojami samazinātas transporta izmaksas.
Vladivostokas osta ne tikai samazinās preču nosūtīšanas izmaksas no Ķīnas ziemeļiem uz dienvidiem, bet arī palīdzēs stiprināt ražošanas un piegāžu ķēdes ar kaimiņiem, un kalpos par Ķīnas ziemeļaustrumu attīstības katalizatoru, skaidro medijs.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Maskava ir nonākusi pastiprinātā izolācijā, kas palielina tās atkarību no Ķīnas.
Maskavas un Pekinas attiecību balanss pēc Kremļa "speciālās militārās operācijas" izgāšanās un ieilgšanas ir nosvēries par labu Pekinai, "Think China" skaidro Singapūras Nanjangas Tehnoloģiju universitātes pētnieks Džeimss Dorsijs.
Tomēr, viņaprāt, pārspīlēti ir secinājumi, ka Krievija kļūst par Ķīnas vasali. Dorsijs skaidro, ka, lai gan Ķīna kļūst par spēcīgāko pusi divpusējās attiecībās, salīdzināt tās ar senjora un vasaļa attiecībām ir pārmērīga vienkāršošana – arī Ķīnai ir nepieciešams Krievijas atbalsts, viņš uzskata.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!