Budanovs: Hostomeļa bija Krievijas vienīgais plāns – izdošanās gadījumā Kijiva kristu  (12)

Militārajam izlūkdienestam ir skaidri zināmas liecības, ka Krievija karam pret Ukrainu gatavojās vismaz kopš 2007. gada, intervijā pauž Budanovs. Savukārt pēdējās divas nedēļas pirms 2022. gada 24. februāra iebrukuma operācijas sākuma laiks tika vairākas reizes mainīts.

Budanovs stāsta, ka informāciju par iebrukuma sākumu 24. februāra pulksten 4.00 saņēma iepriekšējā dienā, 23. februārī ap trijiem pa dienu. Naktī izsauktas un apbruņotas speciālo uzdevumu vienības, kas nosūtītas uz Hostomeļu pie Kijivas, kur atrodas Antonova lidosta.

"Vissvarīgākais bija tikt uz Hostomeļas lidostu, lai kavētu desantu. Tāpēc, ka viss krievu plāns bija ātri izsēsties Hostomeļā un no turienes ieiet Kijivā," skaidro Budanovs.

Uz žurnālista precizējošo jautājumu, vai tas bijis okupantu galvenais plāns, Budanovs atbild: "Tas bija vienīgais plāns."

Kā vēlāk 24. februārī uzzināja visa pasaule, pirmās desanta grupas ar helikopteriem kara pirmajās stundās izsēdās Hostomeļā. To uzdevums bija nodrošināt netraucētu smago kravas lidmašīnu Il-76 ar galvenajiem uzbrukuma spēkiem ierašanos.

Kā raksturo Budanovs, tobrīd zināmie dati par plānoto ievesto spēku apjomu bija "šausminoši". Viņš atklāj, ka tikai vienā vilnī vien krievi plānoja gaisā pacelt 30 Il-76. Publiski pieejami dati liecina, ka šīs lidmašīnas, kas spēj pārvadāt līdz 50 tonnām kravas, var uzņemt līdz 140 karavīriem.

24. februārī šie Il-76 vairākas reizes pacēlās un atkal nolaidās, stāsta Budanovs: "Bet viņiem tā arī neizdevās iegūt kontroli pār skrejceļu."

Iebrucēji "svēti ticēja", pirmkārt, ka Ukrainā nesastapsies vispār ar nekādu nopietnu pretestību, otrkārt, ka ātri izdosies izsēsties un ieiet pa tiešo Kijivā, viņš papildina. Okupanti rēķinājās, ka ieies Kijivas valdības kvartālā un pārņems varu. Pēc viņu domām amatpersonas uz to brīdi jau būtu aizbēgušas vai tiktu likvidētas, stāsta izlūkdienesta vadītājs.

Savukārt lielajām militārās tehnikas kolonnām, kas šķērsoja robežu, bija jādemonstrē, ka ofensīva ir tik masveidīga, ka nav citas izejas kā vien padoties. Vienlaikus, okupanti nebūt negaidīja smagas kaujas. Budanovs arī apstiprina, ka gūstā nonāca okupantu karavīri, kuriem līdzi bija parādes formastērpi, jo viņi ticējuši, ka būs jāsoļo uzvaras maršā pa Kijivu.

Uz žurnālista jautājumu, kas notiktu, ja Hostomeļā okupantiem viss izdotos kā plānots, Budanovs ir tiešs: "Kijiva būtu ieņemta."

Ukrainas panākumu atslēga ir tā, ka iebrucēju plāni tika izjaukti jau pašā sākumā – ātra izsēšanās neizdevās, lidostas nodrošināšanas ieilga, bet pa to laiku ieradās papildu Ukrainas armijas vienības, kas spēku ievešanu ar artilērijas uguni padarīja neiespējamu, rezumē Budanovs.

Kauju laikā Ukrainas spēkiem izdevās sabojāt lidostas skrejceļu, padarot to nepiemērotu lidmašīnām, sevišķi lieliem transporta gaisa kuģiem. Neviens okupantu Il-76 tā arī neieradās.

Pilnu interviju ar Budanovu ukraiņu valodā ar angļu subtitriem var noskatīties šeit.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.