Eiropas Savienība (ES) pirmdien, 22. maijā, noteica aktīvu iesaldēšanu Irānas Revolūcijas gvardes investīciju atzaram, šādi vēršoties pret Teherānu saistībā ar protestu, kas izraisījās pēc 22 gadus vecās kurdietes Mahsas Amini nāvēs, brutālo apspiešanu.
Pēdējā sankciju kārta, ko ES noteikusi Irānai represiju dēļ, izziņota neilgi pēc tam, kad Irānā bija pakārti trīs saistībā ar protestiem apsūdzēti cilvēki.
ES pievienoja Revolūcijas gvardes Kooperatīvo fondu, kas pārrauga gvardes investīcijas, aktīvu iesaldēšanas un vīzu aizlieguma melnajam sarakstam, jo tas "piegādājis naudu režīma brutālajām represijām".
ASV sankcijas fondam noteica jau janvārī.
ES melnajā sarakstā iekļāvusi organizāciju "Studentu mobilizācija", apsūdzot, ka tā atbalsta Revolūcijas gvardi augstskolu kompleksos.
Melnajā sarakstā iekļautas arī piecas režīma amatpersonas - trīs policijas komandieri, kiberjomas amatpersona un prokurors.
ES kopumā saistībā ar Irānas protestu apspiešanu sankcijām pakļāvusi aptuveni 160 cilvēkus, uzņēmumus un iestādes. Vairākas ES valstis mudinājušas Briseli Revolūcijas gvardi atzīt par teroristisku organizāciju.
Tomēr ES amatpersonas skaidro, ka šādam vispārējam lēmumam atrast juridisko pamatojumu būs sarežģīti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
