Krievijas kārtējās teroristiskās darbības kārtējo reizi ir cietušas neveiksmi, komentējot jaunāko raķešu uzbrukumu Kijivas apgabalam, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) vadītājs Kirils Budanovs.
Pirmdien pa dienu Krievija pret Ukrainu palaidusi 11 "Iskander" tipa raķetes, bet tās visas notriektas, paziņoja Ukrainas spēki. Tas bija jau otrais raķešu uzbrukums Ukrainai 24 stundu laikā. Aizvadītajā naktī Ukrainas spēki iznīcinājuši 37 Krievijas spārnotās raķetes un 29 uzbrukuma dronus.
"Visi tie, kuri Krievijas Federācijā līdz šim ticēja, tic, vai, varbūt, sapņo par to, ka varēs iebiedēt Ukrainu, es vēlos jūs apbēdināt – tā nav. Visi kā bijām, tā arī esam savās darba vietās un turpinām darīt savu darbu," GUR "Telegram" kanālā stāsta Budanovs.
Tāpat Budanovs brīdina, ka uzbrukuma sarīkotājiem drīz nāksies nožēlot savu rīcību.
"Visi tie, kas mēģināja mūs iebiedēt, sapņojot, ka tas dos kādu efektu, – jūs ļoti drīz to nožēlosiet. Mūsu atbilde nebūs lēna. Drīz visi visu redzēs," uzsver militārā izlūkdienesta vadītājs.
Pēdējos mēnešus viena no centrālajām tēmām kara kontekstā ir Ukrainas pretuzbrukuma gaidīšana.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.