Krievijas iebrukums Ukrainā bija reakcija uz NATO paplašināšanos, izteicies Gruzijas premjerministrs Irakli Garibašvili, šādā veidā atkārtojot Kremļa attaisnojumu brutālajam karam, raksta "Politico".
Garibašvili sacīja, ka "viens no galvenajiem konflikta iemesliem" bija NATO paplašināšanās (..) Ukrainas vēlme kļūt par NATO dalībvalsti." Apgalvojumi, ka Rietumu karaspēks aplenc Krievijas robežas, bija galvenā prezidenta Vladimira Putina naratīva daļa, pirms viņš 2022. gada februārī deva rīkojumu veikt visaptverošu uzbrukumu Ukrainai.
Gruzija 2008. gadā karoja ar Krieviju un ir kļuvusi par vienu no NATO tuvākajiem partneriem, aliansei apmācot valsts karaspēku. Apmēram piekto daļu Gruzijas teritorijas ir okupējuši Krievijas bruņotie spēki un separātistu režīmi, kurus stutē Maskava, Dienvidosetijā un Abhāzijā. Tā gada sākumā 77% vēlētāju valsts mēroga referendumā atbalstīja Gruzijas pievienošanos NATO. Pēc šī referenduma alianse nāca klajā ar paziņojumu, kurā norādīja, ka valsts eventuāli kļūs par NATO dalībvalsti, taču progress saistībā ar pievienošanos pēdējos gados nav bijis novērojams.
Neraugoties uz izteiktajām ambīcijām pievienoties arī Eiropas Savienībai, Gruzija nespēj izpildīt prasības attiecībā uz reformām. "Mēs esam redzējuši neveiksmes galvenajās tiesiskuma, pārvaldības un cilvēktiesību jomās," pagājušajā gadā paziņoja Brisele.
Šī mēneša sākumā Maskava paziņoja, ka atcels lidojumu aizliegumu starp abām valstīm un atcels vīzu prasības Gruzijas pilsoņiem. Lidojumi ir atsākti, lai gan pašas Gruzijas prezidents teica, ka šī rīcība ir "kārtējā Krievijas provokācija".
Domnīcas "European Council on Foreign Relations" ieskatā, valdošās partijas "Gruzijas sapnis" dibinātājs oligarhs Bidzina Ivanišvili esot "lielā mērā atbildīgs" par valdības promaskavisko nostāju. "Ar savu kontroli pār partiju "Gruzijas sapnis" un valdību Ivanišvili, iespējams, mēģina manevrēt Gruziju Krievijas ietekmes sfērā," rakstījuši eksperti.